Mahābhārata
Saugandhika-nalinī-rākṣasa-praśna-parva (Bhīma at Kubera's Lake)3.151.1-9
3296 / 15823
Mahābhārata · 3.151.1-9
Devanāgarī

वैशंपायन उवाच
स गत्वा नलिनीं रम्यां राक्षसैर् अभिरक्षिताम् ॥
कैलासशिखरे रम्ये ददर्श शुभकानने ॥
कुबेरभवनाभ्याशे जातां पर्वतनिर्झरे ॥
सुरम्यां विपुलच्छायां नानाद्रुमलतावृताम् ॥
हरिताम्बुजसंछन्नां दिव्यां कनकपुष्कराम् ॥
पवित्रभूतां लोकस्य शुभाम् अद्भुतदर्शनाम् ॥
तत्रामृतरसं शीतं लघु कुन्तीसुतः शुभम् ॥
ददर्श विमलं तोयं शिवं बहु च पाण्डवः ॥
तां तु पुष्करिणीं रम्यां पद्मसौगन्धिकायुताम् ॥
जातरूपमयैः पद्मैश् छन्नां परमगन्धिभिः ॥
वैडूर्यवरनालैश् च बहुचित्रैर् मनोहरैः ॥
हंसकारण्डवोद्धूतैः सृजद्भिर् अमलं रजः ॥
आक्रीडं यक्षराजस्य कुबेरस्य महात्मनः ॥
गन्धर्वैर् अप्सरोभिश् च देवैश् च परमार्चिताम् ॥
सेविताम् ऋषिभिर् दिव्यां यक्षैः किंपुरुषैस् तथा ॥
राक्षसैः किंनरैश् चैव गुप्तां वैश्रवणेन च ॥
तां च दृष्ट्वैव कौन्तेयो भीमसेनो महाबलः ॥
बभूव परमप्रीतो दिव्यं संप्रेक्ष्य तत् सरः ॥

Transliteración (IAST)

vaiśaṃpāyana uvāca
sa gatvā nalinīṃ ramyāṃ rākṣasair abhirakṣitām ||
kailāsaśikhare ramye dadarśa śubhakānane ||
kuberabhavanābhyāśe jātāṃ parvatanirjhare ||
suramyāṃ vipulacchāyāṃ nānādrumalatāvṛtām ||
haritāmbujasaṃchannāṃ divyāṃ kanakapuṣkarām ||
pavitrabhūtāṃ lokasya śubhām adbhutadarśanām ||
tatrāmṛtarasaṃ śītaṃ laghu kuntīsutaḥ śubham ||
dadarśa vimalaṃ toyaṃ śivaṃ bahu ca pāṇḍavaḥ ||
tāṃ tu puṣkariṇīṃ ramyāṃ padmasaugandhikāyutām ||
jātarūpamayaiḥ padmaiś channāṃ paramagandhibhiḥ ||
vaiḍūryavaranālaiś ca bahucitrair manoharaiḥ ||
haṃsakāraṇḍavoddhūtaiḥ sṛjadbhir amalaṃ rajaḥ ||
ākrīḍaṃ yakṣarājasya kuberasya mahātmanaḥ ||
gandharvair apsarobhiś ca devaiś ca paramārcitām ||
sevitām ṛṣibhir divyāṃ yakṣaiḥ kiṃpuruṣais tathā ||
rākṣasaiḥ kiṃnaraiś caiva guptāṃ vaiśravaṇena ca ||
tāṃ ca dṛṣṭvaiva kaunteyo bhīmaseno mahābalaḥ ||
babhūva paramaprīto divyaṃ saṃprekṣya tat saraḥ ||

Palabra por palabra
SánscritoIASTSignificado
वैशंपायन उवाच स गत्वा नलिनीं रम्यां राक्षसैर् अभिरक्षिताम् ॥ कैलासशिखरे रम्ये ददर्श शुभकानने ॥ कुबेरभवनाभ्याशे जातां पर्वतनिर्झरे ॥ सुरम्यां विपुलच्छायां नानाद्रुमलतावृताम् ॥ हरिताम्बुजसंछन्नां दिव्यां कनकपुष्कराम् ॥ पवित्रभूतां लोकस्य शुभाम् अद्भुतदर्शनाम् ॥ तत्रामृतरसं शीतं लघु कुन्तीसुतः शुभम् ॥ ददर्श विमलं तोयं शिवं बहु च पाण्डवः ॥ तां तु पुष्करिणीं रम्यां पद्मसौगन्धिकायुताम् ॥ जातरूपमयैः पद्मैश् छन्नां परमगन्धिभिः ॥ वैडूर्यवरनालैश् च बहुचित्रैर् मनोहरैः ॥ हंसकारण्डवोद्धूतैः सृजद्भिर् अमलं रजः ॥ आक्रीडं यक्षराजस्य कुबेरस्य महात्मनः ॥ गन्धर्वैर् अप्सरोभिश् च देवैश् च परमार्चिताम् ॥ सेविताम् ऋषिभिर् दिव्यां यक्षैः किंपुरुषैस् तथा ॥ राक्षसैः किंनरैश् चैव गुप्तां वैश्रवणेन च ॥ तां च दृष्ट्वैव कौन्तेयो भीमसेनो महाबलः ॥ बभूव परमप्रीतो दिव्यं संप्रेक्ष्य तत् सरः ॥vaiśaṃpāyana uvāca sa gatvā nalinīṃ ramyāṃ rākṣasair abhirakṣitām || kailāsaśikhare ramye dadarśa śubhakānane || kuberabhavanābhyāśe jātāṃ parvatanirjhare || suramyāṃ vipulacchāyāṃ nānādrumalatāvṛtām || haritāmbujasaṃchannāṃ divyāṃ kanakapuṣkarām || pavitrabhūtāṃ lokasya śubhām adbhutadarśanām || tatrāmṛtarasaṃ śītaṃ laghu kuntīsutaḥ śubham || dadarśa vimalaṃ toyaṃ śivaṃ bahu ca pāṇḍavaḥ || tāṃ tu puṣkariṇīṃ ramyāṃ padmasaugandhikāyutām || jātarūpamayaiḥ padmaiś channāṃ paramagandhibhiḥ || vaiḍūryavaranālaiś ca bahucitrair manoharaiḥ || haṃsakāraṇḍavoddhūtaiḥ sṛjadbhir amalaṃ rajaḥ || ākrīḍaṃ yakṣarājasya kuberasya mahātmanaḥ || gandharvair apsarobhiś ca devaiś ca paramārcitām || sevitām ṛṣibhir divyāṃ yakṣaiḥ kiṃpuruṣais tathā || rākṣasaiḥ kiṃnaraiś caiva guptāṃ vaiśravaṇena ca || tāṃ ca dṛṣṭvaiva kaunteyo bhīmaseno mahābalaḥ || babhūva paramaprīto divyaṃ saṃprekṣya tat saraḥ ||Having reached the great garden of Vaishravana, Bhima saw a beautiful lake with golden lotuses and clear water; its banks were adorned with trees, flowers, birds, bees, and wondrous fragrances; the place was worthy of gods, gandharvas, and yakshas, shone like the heavens, and delighted the heart; the son of Vayu, mighty Bhimasena, entered it with delight, remembering Draupadi's wish and the purpose of his journey.
Traducción

Vaishampayana said: 'Thus Bhima, son of Vayu, reached the great garden of Vaishravana and there beheld a wondrous lake. Its waters were clear, it shone with golden lotuses, and its shores were adorned with trees, flowers, birds, and swarms of bees. Fragrance rose on every side, the banks delighted the eye, and the place seemed worthy of gods, gandharvas, and yakshas. Mighty Bhimasena, remembering Draupadi's wish, entered it with joy: before him lay precisely the treasure for whose sake he had endured so hard a journey.'

Versión

f8233efa0ee2 · publicado 16 jul 2026, 17:09:16 UTC

Disponible enRUEN

Pasa de verso en verso con