अब्भक्षा वायुभक्षाश् च प्लवमाना विहायसा ॥
जुषन्ते पर्वतश्रेष्ठम् ऋषयः पर्वसंधिषु ॥
कामिनः सह कान्ताभिः परस्परम् अनुव्रताः ॥
दृश्यन्ते शैलशृङ्गस्थास् तथा किंपुरुषा नृप ॥
अरजांसि च वासांसि वसानाः कौशिकानि च ॥
दृश्यन्ते बहवः पार्थ गन्धर्वाप्सरसां गणाः ॥
विद्याधरगणाश् चैव स्रग्विणः प्रियदर्शनाः ॥
महोरगगणाश् चैव सुपर्णाश् चोरगादयः ॥
अस्य चोपरि शैलस्य श्रूयते पर्वसंधिषु ॥
भेरीपणवशङ्खानां मृदङ्गानां च निस्वनः ॥
इहस्थैर् एव तत् सर्वं श्रोतव्यं भरतर्षभाः ॥
न कार्या वः कथं चित् स्यात् तत्राभिसरणे मतिः ॥
न चाप्य् अतः परं शक्यं गन्तुं भरतसत्तमाः ॥
विहारो ह्य् अत्र देवानाम् अमानुषगतिस् तु सा ॥
ईषच्चपलकर्माणं मनुष्यम् इह भारत ॥
द्विषन्ति सर्वभूतानि ताडयन्ति च राक्षसाः ॥
अभ्यतिक्रम्य शिखरं शैलस्यास्य युधिष्ठिर ॥
गतिः परमसिद्धानां देवर्षीणां प्रकाशते ॥
चापलाद् इह गच्छन्तं पार्थ यानम् अतः परम् ॥
अयःशूलादिभिर् घ्नन्ति राक्षसाः शत्रुसूदन ॥
अप्सरोभिः परिवृतः समृद्ध्या नरवाहनः ॥
इह वैश्रवणस् तात पर्वसंधिषु दृश्यते ॥
शिखरे तं समासीनम् अधिपं सर्वरक्षसाम् ॥
प्रेक्षन्ते सर्वभूतानि भानुमन्तम् इवोदितम् ॥
देवदानवसिद्धानां तथा वैश्रवणस्य च ॥
गिरेः शिखरम् उद्यानम् इदं भरतसत्तम ॥
उपासीनस्य धनदं तुम्बुरोः पर्वसंधिषु ॥
गीतसामस्वनस् तात श्रूयते गन्धमादने ॥
एतद् एवंविधं चित्रम् इह तात युधिष्ठिर ॥
प्रेक्षन्ते सर्वभूतानि बहुशः पर्वसंधिषु ॥
abbhakṣā vāyubhakṣāś ca plavamānā vihāyasā ||
juṣante parvataśreṣṭham ṛṣayaḥ parvasaṃdhiṣu ||
kāminaḥ saha kāntābhiḥ parasparam anuvratāḥ ||
dṛśyante śailaśṛṅgasthās tathā kiṃpuruṣā nṛpa ||
arajāṃsi ca vāsāṃsi vasānāḥ kauśikāni ca ||
dṛśyante bahavaḥ pārtha gandharvāpsarasāṃ gaṇāḥ ||
vidyādharagaṇāś caiva sragviṇaḥ priyadarśanāḥ ||
mahoragagaṇāś caiva suparṇāś coragādayaḥ ||
asya copari śailasya śrūyate parvasaṃdhiṣu ||
bherīpaṇavaśaṅkhānāṃ mṛdaṅgānāṃ ca nisvanaḥ ||
ihasthair eva tat sarvaṃ śrotavyaṃ bharatarṣabhāḥ ||
na kāryā vaḥ kathaṃ cit syāt tatrābhisaraṇe matiḥ ||
na cāpy ataḥ paraṃ śakyaṃ gantuṃ bharatasattamāḥ ||
vihāro hy atra devānām amānuṣagatis tu sā ||
īṣaccapalakarmāṇaṃ manuṣyam iha bhārata ||
dviṣanti sarvabhūtāni tāḍayanti ca rākṣasāḥ ||
abhyatikramya śikharaṃ śailasyāsya yudhiṣṭhira ||
gatiḥ paramasiddhānāṃ devarṣīṇāṃ prakāśate ||
cāpalād iha gacchantaṃ pārtha yānam ataḥ param ||
ayaḥśūlādibhir ghnanti rākṣasāḥ śatrusūdana ||
apsarobhiḥ parivṛtaḥ samṛddhyā naravāhanaḥ ||
iha vaiśravaṇas tāta parvasaṃdhiṣu dṛśyate ||
śikhare taṃ samāsīnam adhipaṃ sarvarakṣasām ||
prekṣante sarvabhūtāni bhānumantam ivoditam ||
devadānavasiddhānāṃ tathā vaiśravaṇasya ca ||
gireḥ śikharam udyānam idaṃ bharatasattama ||
upāsīnasya dhanadaṃ tumburoḥ parvasaṃdhiṣu ||
gītasāmasvanas tāta śrūyate gandhamādane ||
etad evaṃvidhaṃ citram iha tāta yudhiṣṭhira ||
prekṣante sarvabhūtāni bahuśaḥ parvasaṃdhiṣu ||
Arshtishena said: "On this mountain dwell sages who live on air and water, kimpurushas, gandharvas, apsaras, vidyadharas, nagas, and suparnas. Here one hears drums, conches, lutes, and song. This is the abode of the gods, the path of superhuman beings. Beyond this one must not go: bold men are hateful to those who dwell here and are struck down by rakshasas. On festival days one may see Vaishravana here, surrounded by apsaras, and hear the song of Tumburu."
94a4cd572037 · publicado 16 jul 2026, 17:09:16 UTC
Disponible enRUENPasa de verso en verso con
The sage shows a limit: a holy place does not become accessible merely because the traveler has reached its edge. Reverence is sometimes expressed precisely in stopping.