Mahabharata
Uttara-bhaya-parva (Uttara's Fear)4.36.1-13
3893 / 15823
Mahabharata · 4.36.1-13
Devanāgarī

वैशंपायन उवाच
स राजधान्या निर्याय वैराटिः पृथिवींजयः ॥
प्रयाहीत्य् अब्रवीत् सूतं यत्र ते कुरवो गताः ॥
समवेतान् कुरून् यावज् जिगीषून् अवजित्य वै ॥
गाश् चैषां क्षिप्रम् आदाय पुनर् आयामि स्वं पुरम् ॥
ततस् तांश् चोदयाम् आस सदश्वान् पाण्डुनन्दनः ॥
ते हया नरसिंहेन चोदिता वातरंहसः ॥
आलिखन्त इवाकाशम् ऊहुः काञ्चनमालिनः ॥
नातिदूरम् अथो यात्वा मत्स्यपुत्रधनंजयौ ॥
अवेक्षेताम् अमित्रघ्नौ कुरूणां बलिनां बलम् ॥
श्मशानम् अभितो गत्वा आससाद कुरून् अथ ॥
तद् अनीकं महत् तेषां विबभौ सागरस्वनम् ॥
सर्पमाणम् इवाकाशे वनं बहुलपादपम् ॥
ददृशे पार्थिवो रेणुर् जनितस् तेन सर्पता ॥
दृष्टिप्रणाशो भूतानां दिवस्पृङ् नरसत्तम ॥
तद् अनीकं महद् दृष्ट्वा गजाश्वरथसंकुलम् ॥
कर्णदुर्योधनकृपैर् गुप्तं शांतनवेन च ॥
द्रोणेन च सपुत्रेण महेष्वासेन धीमता ॥
हृष्टरोमा भयोद्विग्नः पार्थं वैराटिर् अब्रवीत् ॥
नोत्सहे कुरुभिर् योद्धुं रोमहर्षं हि पश्य मे ॥
बहुप्रवीरम् अत्युग्रं देवैर् अपि दुरासदम् ॥
प्रतियोद्धुं न शक्ष्यामि कुरुसैन्यम् अनन्तकम् ॥
नाशंसे भारतीं सेनां प्रवेष्टुं भीमकार्मुकाम् ॥
रथनागाश्वकलिलां पत्तिध्वजसमाकुलाम् ॥
दृष्ट्वैव हि परान् आजाव् आत्मा प्रव्यथतीव मे ॥
यत्र द्रोणश् च भीष्मश् च कृपः कर्णो विविंशतिः ॥
अश्वत्थामा विकर्णश् च सोमदत्तो ऽथ बाह्लिकः ॥
दुर्योधनस् तथा वीरो राजा च रथिनां वरः ॥
द्युतिमन्तो महेष्वासाः सर्वे युद्धविशारदाः ॥
दृष्ट्वैव हि कुरून् एतान् व्यूढानीकान् प्रहारिणः ॥
हृषितानि च रोमाणि कश्मलं चागतं मम ॥

Transliteration (IAST)

vaiśaṃpāyana uvāca
sa rājadhānyā niryāya vairāṭiḥ pṛthivīṃjayaḥ ||
prayāhīty abravīt sūtaṃ yatra te kuravo gatāḥ ||
samavetān kurūn yāvaj jigīṣūn avajitya vai ||
gāś caiṣāṃ kṣipram ādāya punar āyāmi svaṃ puram ||
tatas tāṃś codayām āsa sadaśvān pāṇḍunandanaḥ ||
te hayā narasiṃhena coditā vātaraṃhasaḥ ||
ālikhanta ivākāśam ūhuḥ kāñcanamālinaḥ ||
nātidūram atho yātvā matsyaputradhanaṃjayau ||
avekṣetām amitraghnau kurūṇāṃ balināṃ balam ||
śmaśānam abhito gatvā āsasāda kurūn atha ||
tad anīkaṃ mahat teṣāṃ vibabhau sāgarasvanam ||
sarpamāṇam ivākāśe vanaṃ bahulapādapam ||
dadṛśe pārthivo reṇur janitas tena sarpatā ||
dṛṣṭipraṇāśo bhūtānāṃ divaspṛṅ narasattama ||
tad anīkaṃ mahad dṛṣṭvā gajāśvarathasaṃkulam ||
karṇaduryodhanakṛpair guptaṃ śāṃtanavena ca ||
droṇena ca saputreṇa maheṣvāsena dhīmatā ||
hṛṣṭaromā bhayodvignaḥ pārthaṃ vairāṭir abravīt ||
notsahe kurubhir yoddhuṃ romaharṣaṃ hi paśya me ||
bahupravīram atyugraṃ devair api durāsadam ||
pratiyoddhuṃ na śakṣyāmi kurusainyam anantakam ||
nāśaṃse bhāratīṃ senāṃ praveṣṭuṃ bhīmakārmukām ||
rathanāgāśvakalilāṃ pattidhvajasamākulām ||
dṛṣṭvaiva hi parān ājāv ātmā pravyathatīva me ||
yatra droṇaś ca bhīṣmaś ca kṛpaḥ karṇo viviṃśatiḥ ||
aśvatthāmā vikarṇaś ca somadatto 'tha bāhlikaḥ ||
duryodhanas tathā vīro rājā ca rathināṃ varaḥ ||
dyutimanto maheṣvāsāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ ||
dṛṣṭvaiva hi kurūn etān vyūḍhānīkān prahāriṇaḥ ||
hṛṣitāni ca romāṇi kaśmalaṃ cāgataṃ mama ||

Word-by-word
SanskritIASTMeaning
वैशंपायनvaiśaṃpāyanaVaishampayana
उवाचuvācasaid
sahe, this
राजधान्याrājadhānyāking
निर्यायniryāyaform of niryāya
वैराटिःvairāṭiḥson of Virata
पृथिवींजयःpṛthivīṃjayaḥvictory
प्रयाहीत्य्prayāhītyform of prayāhīty
अब्रवीत्abravītsaid
सूतंsūtaṃcharioteer
यत्रyatrawhere
तेtethey; to you
कुरवोkuravoKurus
गताःgatāḥgone
समवेतान्samavetānform of samavetān
कुरून्kurūnKurus
यावज्yāvajform of yāvaj
जिगीषून्jigīṣūnform of jigīṣūn
अवजित्यavajityaform of avajitya
वैvaiindeed
गाश्gāścows
चैषांcaiṣāṃand their
क्षिप्रम्kṣipramquickly
आदायādāyahaving taken
पुनर्punarman
आयामिāyāmiform of āyāmi
स्वंsvaṃone's own
पुरम्puramform of puram
ततस्tatasthen
तांश्tāṃśform of tāṃś
चोदयाम्codayāmform of codayām
आसāsawas
सदश्वान्sadaśvānform of sadaśvān
पाण्डुनन्दनःpāṇḍunandanaḥform of pāṇḍunandanaḥ
तेtethey; to you
हयाhayāform of hayā
नरसिंहेनnarasiṃhenaman
चोदिताcoditāform of coditā
वातरंहसःvātaraṃhasaḥform of vātaraṃhasaḥ
आलिखन्तālikhantato strike, to kill
इवाकाशम्ivākāśamform of ivākāśam
ऊहुःūhuḥform of ūhuḥ
काञ्चनमालिनःkāñcanamālinaḥform of kāñcanamālinaḥ
नातिदूरम्nātidūramform of nātidūram
अथोathoform of atho
यात्वाyātvāform of yātvā
मत्स्यपुत्रधनंजयौmatsyaputradhanaṃjayauDhananjaya, wealth
अवेक्षेताम्avekṣetāmform of avekṣetām
अमित्रघ्नौamitraghnauform of amitraghnau
कुरूणांkurūṇāṃKurus
बलिनांbalināṃof the strong
बलम्balamstrength, army
श्मशानम्śmaśānamform of śmaśānam
अभितोabhitoform of abhito
गत्वाgatvāhaving gone
आससादāsasādareached
कुरून्kurūnKurus
अथathathen
तद्tadthat
अनीकंanīkaṃarmy
महत्mahatgreat
तेषांteṣāṃtheir, of those
विबभौvibabhauform of vibabhau
सागरस्वनम्sāgarasvanamform of sāgarasvanam
सर्पमाणम्sarpamāṇamform of sarpamāṇam
इवाकाशेivākāśeform of ivākāśe
वनंvanaṃforest
बहुलपादपम्bahulapādapamform of bahulapādapam
ददृशेdadṛśesaw
पार्थिवोpārthivoPartha
रेणुर्reṇurform of reṇur
जनितस्janitasform of janitas
तेनtenaby that, by him
सर्पताsarpatāform of sarpatā
दृष्टिप्रणाशोdṛṣṭipraṇāśoform of dṛṣṭipraṇāśo
भूतानांbhūtānāṃform of bhūtānāṃ
दिवस्पृङ्divaspṛṅform of divaspṛṅ
नरसत्तमnarasattamaman
तद्tadthat
अनीकंanīkaṃarmy
महद्mahadgreat
दृष्ट्वाdṛṣṭvāhaving seen
गजाश्वरथसंकुलम्gajāśvarathasaṃkulamchariot, elephant
कर्णदुर्योधनकृपैर्karṇaduryodhanakṛpairDuryodhana, wealth
गुप्तंguptaṃhidden, protected
शांतनवेनśāṃtanavenaform of śāṃtanavena
caand
द्रोणेनdroṇenaDrona
caand
सपुत्रेणsaputreṇason
महेष्वासेनmaheṣvāsenaarmy
धीमताdhīmatāform of dhīmatā
हृष्टरोमाhṛṣṭaromāform of hṛṣṭaromā
भयोद्विग्नःbhayodvignaḥform of bhayodvignaḥ
पार्थंpārthaṃPartha
वैराटिर्vairāṭirform of vairāṭir
अब्रवीत्abravītsaid
नोत्सहेnotsaheform of notsahe
कुरुभिर्kurubhirKurus
योद्धुंyoddhuṃto fight
रोमहर्षंromaharṣaṃform of romaharṣaṃ
हिhiindeed
पश्यpaśyasee
मेmeto me, my
बहुप्रवीरम्bahupravīramhero
अत्युग्रंatyugraṃform of atyugraṃ
देवैर्devairgod
अपिapialso, even
दुरासदम्durāsadamhard to approach
प्रतियोद्धुंpratiyoddhuṃform of pratiyoddhuṃ
nanot
शक्ष्यामिśakṣyāmiI will be able
कुरुसैन्यम्kurusainyamKurus
अनन्तकम्anantakamform of anantakam
नाशंसेnāśaṃseform of nāśaṃse
भारतींbhāratīṃform of bhāratīṃ
सेनांsenāṃarmy
प्रवेष्टुंpraveṣṭuṃform of praveṣṭuṃ
भीमकार्मुकाम्bhīmakārmukāmBhima
रथनागाश्वकलिलांrathanāgāśvakalilāṃchariot, to strike, to kill
पत्तिध्वजसमाकुलाम्pattidhvajasamākulāmform of pattidhvajasamākulām
दृष्ट्वैवdṛṣṭvaivahaving seen precisely
हिhiindeed
परान्parānenemies, others
आजाव्ājāvform of ājāv
आत्माātmāform of ātmā
प्रव्यथतीवpravyathatīvaform of pravyathatīva
मेmeto me, my
यत्रyatrawhere
द्रोणश्droṇaśDrona
caand
भीष्मश्bhīṣmaśBhishma
caand
कृपःkṛpaḥKripa
कर्णोkarṇoKarna
विविंशतिःviviṃśatiḥform of viviṃśatiḥ
अश्वत्थामाaśvatthāmāhorse
विकर्णश्vikarṇaśKarna
caand
सोमदत्तोsomadattogiven
ऽथ'thathen
बाह्लिकःbāhlikaḥform of bāhlikaḥ
दुर्योधनस्duryodhanasDuryodhana, wealth
तथाtathāthus, also
वीरोvīrohero
राजाrājāking
caand
रथिनांrathināṃchariot
वरःvaraḥbest
द्युतिमन्तोdyutimantoform of dyutimanto
महेष्वासाःmaheṣvāsāḥform of maheṣvāsāḥ
सर्वेsarveall
युद्धविशारदाःyuddhaviśāradāḥbattle
दृष्ट्वैवdṛṣṭvaivahaving seen precisely
हिhiindeed
कुरून्kurūnKurus
एतान्etānform of etān
व्यूढानीकान्vyūḍhānīkānform of vyūḍhānīkān
प्रहारिणःprahāriṇaḥstriking
हृषितानिhṛṣitāniform of hṛṣitāni
caand
रोमाणिromāṇiform of romāṇi
कश्मलंkaśmalaṃform of kaśmalaṃ
चागतंcāgataṃform of cāgataṃ
ममmamamy, of mine
Translation

Vaishampayana said: ‘Having ridden out of the capital, Vairati Prithivinjaya said to his charioteer: “Drive to where the Kurus have gone. Once I have defeated the assembled Kurus, who wish for victory, I will quickly seize their cows and return again to my own city.” Then Pandunandana urged on those fine horses, and the horses, driven on by the lion among men, swift as the wind and adorned with golden garlands, bore them onward as though tracing lines across the sky. Having gone not far, the son of Matsya and Dhananjaya, destroyers of enemies, beheld the army of the mighty Kurus as they approached the cremation ground. That vast army of theirs, roaring like the ocean, shone like a forest of many trees creeping across the sky. The dust of the earth raised by that movement could be seen, destroying the sight of beings and touching the heavens, O best of men. Having seen that great army, thronged with elephants, horses, and chariots, guarded by Karna, Duryodhana, and Kripa, and by the son of Shantanu, and by Drona together with his son, the wise great archer, Vairati, his hair standing on end and troubled by fear, said to Partha: “I have no heart to fight the Kurus; see how my hair stands on end. I will not be able to withstand the endless army of the Kurus, full of many mighty heroes, terrible and hard to approach even for the gods. I dare not hope to enter the army of the Bharatas, formidable with bows, tangled with chariots, elephants and horses, filled with foot soldiers and banners. Merely at the sight of the enemy in battle, my spirit seems to tremble. There stand Drona, Bhishma, Kripa, Karna, Vivimshati, Ashvatthaman, Vikarna, Somadatta and Bahlika; there stands the hero Duryodhana, the king and best of charioteers, along with brilliant great archers, all masters of war. Merely at the sight of these Kurus, drawn up in battle array and ready to strike, my hair has risen and darkness has come over me.”’

Version

2514db62369e · published Jul 16, 2026, 6:23:49 PM UTC

Available inRUEN

Page between verses with