Mahābhārata
Vāmadeva-vāmya-aśva-parva (The Horses of Vāmadeva)3.190.34-42
3448 / 15823
Mahābhārata · 3.190.34-42
Devanāgarī

मा मण्डूकाञ् जिघांस त्वं कोपं संधारयाच्युत ॥
श्लोकौ चात्र भवतः ॥
प्रक्षीयते धनोद्रेको जनानाम् अविजानताम् ॥
प्रतिजानीहि नैतांस् त्वं प्राप्य क्रोधं विमोक्ष्यसे ॥
अलं कृत्वा तवाधर्मं मण्डूकैः किं हतैर् हि ते ॥
तम् एवंवादिनम् इष्टजनशोकपरीतात्मा राजा प्रोवाच ॥
न हि क्षम्यते तन् मया ॥
हनिष्याम्य् एतान् ॥
एतैर् दुरात्मभिः प्रिया मे भक्षिता ॥
सर्वथैव मे वध्या मण्डूकाः ॥
नार्हसि विद्वन् माम् उपरोद्धुम् इति ॥
स तद् वाक्यम् उपलभ्य व्यथितेन्द्रियमनाः प्रोवाच ॥
प्रसीद राजन् ॥
अहम् आयुर् नाम मण्डूकराजः ॥
मम सा दुहिता सुशोभना नाम ॥
तस्या दौःशील्यम् एतत् ॥
बहवो हि राजानस् तया विप्रलब्धपूर्वा इति ॥
तम् अब्रवीद् राजा ॥
तयास्म्य् अर्थी ॥
सा मे दीयताम् इति ॥
अथैनां राज्ञे पितादात् ॥
अब्रवीच् चैनाम् ॥
एनं राजानं शुश्रूषस्वेति ॥
स उवाच दुहितरम् ॥
यस्मात् त्वया राजानो विप्रलब्धास् तस्माद् अब्रह्मण्यानि तवापत्यानि भविष्यन्त्य् अनृतकत्वात् तवेति ॥
स च राजा ताम् उपलभ्य तस्यां सुरतगुणनिबद्धहृदयो लोकत्रयैश्वर्यम् इवोपलभ्य हर्षबाष्पकलया वाचा प्रणिपत्याभिपूज्य मण्डूकराजानम् अब्रवीत् ॥
अनुगृहीतो ऽस्मीति ॥
स च मण्डूकराजो जामातरम् अनुज्ञाप्य यथागतम् अगच्छत् ॥

Transliteración (IAST)

mā maṇḍūkāñ jighāṃsa tvaṃ kopaṃ saṃdhārayācyuta ||
ślokau cātra bhavataḥ ||
prakṣīyate dhanodreko janānām avijānatām ||
pratijānīhi naitāṃs tvaṃ prāpya krodhaṃ vimokṣyase ||
alaṃ kṛtvā tavādharmaṃ maṇḍūkaiḥ kiṃ hatair hi te ||
tam evaṃvādinam iṣṭajanaśokaparītātmā rājā provāca ||
na hi kṣamyate tan mayā ||
haniṣyāmy etān ||
etair durātmabhiḥ priyā me bhakṣitā ||
sarvathaiva me vadhyā maṇḍūkāḥ ||
nārhasi vidvan mām uparoddhum iti ||
sa tad vākyam upalabhya vyathitendriyamanāḥ provāca ||
prasīda rājan ||
aham āyur nāma maṇḍūkarājaḥ ||
mama sā duhitā suśobhanā nāma ||
tasyā dauḥśīlyam etat ||
bahavo hi rājānas tayā vipralabdhapūrvā iti ||
tam abravīd rājā ||
tayāsmy arthī ||
sā me dīyatām iti ||
athaināṃ rājñe pitādāt ||
abravīc cainām ||
enaṃ rājānaṃ śuśrūṣasveti ||
sa uvāca duhitaram ||
yasmāt tvayā rājāno vipralabdhās tasmād abrahmaṇyāni tavāpatyāni bhaviṣyanty anṛtakatvāt taveti ||
sa ca rājā tām upalabhya tasyāṃ surataguṇanibaddhahṛdayo lokatrayaiśvaryam ivopalabhya harṣabāṣpakalayā vācā praṇipatyābhipūjya maṇḍūkarājānam abravīt ||
anugṛhīto 'smīti ||
sa ca maṇḍūkarājo jāmātaram anujñāpya yathāgatam agacchat ||

Palabra por palabra
SánscritoIASTSignificado
मा मण्डूकाञ् जिघांस त्वं कोपं संधारयाच्युत ॥ श्लोकौ चात्र भवतः ॥ प्रक्षीयते धनोद्रेको जनानाम् अविजानताम् ॥ प्रतिजानीहि नैतांस् त्वं प्राप्य क्रोधं विमोक्ष्यसे ॥ अलं कृत्वा तवाधर्मं मण्डूकैः किं हतैर् हि ते ॥ तम् एवंवादिनम् इष्टजनशोकपरीतात्मा राजा प्रोवाच ॥ न हि क्षम्यते तन् मया ॥ हनिष्याम्य् एतान् ॥ एतैर् दुरात्मभिः प्रिया मे भक्षिता ॥ सर्वथैव मे वध्या मण्डूकाः ॥ नार्हसि विद्वन् माम् उपरोद्धुम् इति ॥ स तद् वाक्यम् उपलभ्य व्यथितेन्द्रियमनाः प्रोवाच ॥ प्रसीद राजन् ॥ अहम् आयुर् नाम मण्डूकराजः ॥ मम सा दुहिता सुशोभना नाम ॥ तस्या दौःशील्यम् एतत् ॥ बहवो हि राजानस् तया विप्रलब्धपूर्वा इति ॥ तम् अब्रवीद् राजा ॥ तयास्म्य् अर्थी ॥ सा मे दीयताम् इति ॥ अथैनां राज्ञे पितादात् ॥ अब्रवीच् चैनाम् ॥ एनं राजानं शुश्रूषस्वेति ॥ स उवाच दुहितरम् ॥ यस्मात् त्वया राजानो विप्रलब्धास् तस्माद् अब्रह्मण्यानि तवापत्यानि भविष्यन्त्य् अनृतकत्वात् तवेति ॥ स च राजा ताम् उपलभ्य तस्यां सुरतगुणनिबद्धहृदयो लोकत्रयैश्वर्यम् इवोपलभ्य हर्षबाष्पकलया वाचा प्रणिपत्याभिपूज्य मण्डूकराजानम् अब्रवीत् ॥ अनुगृहीतो ऽस्मीति ॥ स च मण्डूकराजो जामातरम् अनुज्ञाप्य यथागतम् अगच्छत् ॥mā maṇḍūkāñ jighāṃsa tvaṃ kopaṃ saṃdhārayācyuta || ślokau cātra bhavataḥ || prakṣīyate dhanodreko janānām avijānatām || pratijānīhi naitāṃs tvaṃ prāpya krodhaṃ vimokṣyase || alaṃ kṛtvā tavādharmaṃ maṇḍūkaiḥ kiṃ hatair hi te || tam evaṃvādinam iṣṭajanaśokaparītātmā rājā provāca || na hi kṣamyate tan mayā || haniṣyāmy etān || etair durātmabhiḥ priyā me bhakṣitā || sarvathaiva me vadhyā maṇḍūkāḥ || nārhasi vidvan mām uparoddhum iti || sa tad vākyam upalabhya vyathitendriyamanāḥ provāca || prasīda rājan || aham āyur nāma maṇḍūkarājaḥ || mama sā duhitā suśobhanā nāma || tasyā dauḥśīlyam etat || bahavo hi rājānas tayā vipralabdhapūrvā iti || tam abravīd rājā || tayāsmy arthī || sā me dīyatām iti || athaināṃ rājñe pitādāt || abravīc cainām || enaṃ rājānaṃ śuśrūṣasveti || sa uvāca duhitaram || yasmāt tvayā rājāno vipralabdhās tasmād abrahmaṇyāni tavāpatyāni bhaviṣyanty anṛtakatvāt taveti || sa ca rājā tām upalabhya tasyāṃ surataguṇanibaddhahṛdayo lokatrayaiśvaryam ivopalabhya harṣabāṣpakalayā vācā praṇipatyābhipūjya maṇḍūkarājānam abravīt || anugṛhīto 'smīti || sa ca maṇḍūkarājo jāmātaram anujñāpya yathāgatam agacchat ||The king of the frogs entreats Parikshit in verse that the wealth of the unwise is consumed by anger and that there is no benefit in killing frogs; Parikshit answers that he will not forgive them, for they seem to have devoured his beloved; the visitor then reveals that he is Ayu, king of the frogs, and that the maiden is his daughter Sushobhana, who has already deceived many kings; Parikshit asks that she be given to him, the father gives his daughter, tells her to serve her husband, and curses that her children, on account of her falseness, will be unfriendly to brahmanas; Parikshit is overjoyed, thanks the king of the frogs, and he departs.
Traducción

The king of the frogs spoke in verse: 'Do not destroy the frogs, hold back your anger, Achyuta. The wealth of the unwise is consumed by it. Promise that you will not let your anger loose upon them: what use to you is adharma, what use the frogs you have killed?' Parikshit, overcome with grief for his beloved, answered, 'I cannot forgive them. These wretches have devoured my beloved; all frogs deserve death.' Then the visitor said, 'Have mercy, O king. I am Ayu, king of the frogs. This is my daughter Sushobhana. Such is her ill nature: she has already deceived many kings.' The king said, 'I desire her; give her to me.' The father gave him his daughter and said to her, 'Serve this king.' But he also said, 'Because you have deceived kings, your children, on account of your falseness, will be unfriendly to the brahmanas.' Parikshit, having won her, was as happy as if he had gained dominion over the three worlds; he honored the king of the frogs and said, 'I am blessed.' And the frog-king, taking leave of his son-in-law, departed.

Versión

9901a9c86231 · publicado 16 jul 2026, 17:19:47 UTC

Disponible enRUEN

Pasa de verso en verso con