महाभारत
Bharadvāja-śoka-śāpa-parva (Bharadvaja's Grief and Curse)3.138.9-18
3258 / 15823
महाभारत · 3.138.9-18
देवनागरी

लोमश उवाच
भरद्वाजस् तु शूद्रस्य तच् छ्रुत्वा विप्रियं वचः ॥
गतासुं पुत्रम् आदाय विललाप सुदुःखितः ॥
ब्राह्मणानां किलार्थाय ननु त्वं तप्तवांस् तपः ॥
द्विजानाम् अनधीता वै वेदाः संप्रतिभान्त्व् इति ॥
तथा कल्याणशीलस् त्वं ब्राह्मणेषु महात्मसु ॥
अनागाः सर्वभूतेषु कर्कशत्वम् उपेयिवान् ॥
प्रतिषिद्धो मया तात रैभ्यावसथदर्शनात् ॥
गतवान् एव तं क्षुद्रं कालान्तकयमोपमम् ॥
यः स जानन् महातेजा वृद्धस्यैकं ममात्मजम् ॥
गतवान् एव कोपस्य वशं परमदुर्मतिः ॥
पुत्रशोकम् अनुप्राप्य एष रैभ्यस्य कर्मणा ॥
त्यक्ष्यामि त्वाम् ऋते पुत्र प्राणान् इष्टतमान् भुवि ॥
यथाहं पुत्रशोकेन देहं त्यक्ष्यामि किल्बिषी ॥
तथा ज्येष्ठः सुतो रैभ्यं हिंस्याच् छीघ्रम् अनागसम् ॥
सुखिनो वै नरा येषां जात्या पुत्रो न विद्यते ॥
ते पुत्रशोकम् अप्राप्य विचरन्ति यथासुखम् ॥
ये तु पुत्रकृताच् छोकाद् भृशं व्याकुलचेतसः ॥
शपन्तीष्टान् सखीन् आर्तास् तेभ्यः पापतरो नु कः ॥
परासुश् च सुतो दृष्टः शप्तश् चेष्टः सखा मया ॥
ईदृशीम् आपदं को नु द्वितीयो ऽनुभविष्यति ॥

लिप्यंतरण (IAST)

lomaśa uvāca
bharadvājas tu śūdrasya tac chrutvā vipriyaṃ vacaḥ ||
gatāsuṃ putram ādāya vilalāpa suduḥkhitaḥ ||
brāhmaṇānāṃ kilārthāya nanu tvaṃ taptavāṃs tapaḥ ||
dvijānām anadhītā vai vedāḥ saṃpratibhāntv iti ||
tathā kalyāṇaśīlas tvaṃ brāhmaṇeṣu mahātmasu ||
anāgāḥ sarvabhūteṣu karkaśatvam upeyivān ||
pratiṣiddho mayā tāta raibhyāvasathadarśanāt ||
gatavān eva taṃ kṣudraṃ kālāntakayamopamam ||
yaḥ sa jānan mahātejā vṛddhasyaikaṃ mamātmajam ||
gatavān eva kopasya vaśaṃ paramadurmatiḥ ||
putraśokam anuprāpya eṣa raibhyasya karmaṇā ||
tyakṣyāmi tvām ṛte putra prāṇān iṣṭatamān bhuvi ||
yathāhaṃ putraśokena dehaṃ tyakṣyāmi kilbiṣī ||
tathā jyeṣṭhaḥ suto raibhyaṃ hiṃsyāc chīghram anāgasam ||
sukhino vai narā yeṣāṃ jātyā putro na vidyate ||
te putraśokam aprāpya vicaranti yathāsukham ||
ye tu putrakṛtāc chokād bhṛśaṃ vyākulacetasaḥ ||
śapantīṣṭān sakhīn ārtās tebhyaḥ pāpataro nu kaḥ ||
parāsuś ca suto dṛṣṭaḥ śaptaś ceṣṭaḥ sakhā mayā ||
īdṛśīm āpadaṃ ko nu dvitīyo 'nubhaviṣyati ||

शब्दशः अर्थ
संस्कृतIASTअर्थ
लोमश उवाच भरद्वाजस् तु शूद्रस्य तच् छ्रुत्वा विप्रियं वचः ॥ गतासुं पुत्रम् आदाय विललाप सुदुःखितः ॥ ब्राह्मणानां किलार्थाय ननु त्वं तप्तवांस् तपः ॥ द्विजानाम् अनधीता वै वेदाः संप्रतिभान्त्व् इति ॥ तथा कल्याणशीलस् त्वं ब्राह्मणेषु महात्मसु ॥ अनागाः सर्वभूतेषु कर्कशत्वम् उपेयिवान् ॥ प्रतिषिद्धो मया तात रैभ्यावसथदर्शनात् ॥ गतवान् एव तं क्षुद्रं कालान्तकयमोपमम् ॥ यः स जानन् महातेजा वृद्धस्यैकं ममात्मजम् ॥ गतवान् एव कोपस्य वशं परमदुर्मतिः ॥ पुत्रशोकम् अनुप्राप्य एष रैभ्यस्य कर्मणा ॥ त्यक्ष्यामि त्वाम् ऋते पुत्र प्राणान् इष्टतमान् भुवि ॥ यथाहं पुत्रशोकेन देहं त्यक्ष्यामि किल्बिषी ॥ तथा ज्येष्ठः सुतो रैभ्यं हिंस्याच् छीघ्रम् अनागसम् ॥ सुखिनो वै नरा येषां जात्या पुत्रो न विद्यते ॥ ते पुत्रशोकम् अप्राप्य विचरन्ति यथासुखम् ॥ ये तु पुत्रकृताच् छोकाद् भृशं व्याकुलचेतसः ॥ शपन्तीष्टान् सखीन् आर्तास् तेभ्यः पापतरो नु कः ॥ परासुश् च सुतो दृष्टः शप्तश् चेष्टः सखा मया ॥ ईदृशीम् आपदं को नु द्वितीयो ऽनुभविष्यति ॥lomaśa uvāca bharadvājas tu śūdrasya tac chrutvā vipriyaṃ vacaḥ || gatāsuṃ putram ādāya vilalāpa suduḥkhitaḥ || brāhmaṇānāṃ kilārthāya nanu tvaṃ taptavāṃs tapaḥ || dvijānām anadhītā vai vedāḥ saṃpratibhāntv iti || tathā kalyāṇaśīlas tvaṃ brāhmaṇeṣu mahātmasu || anāgāḥ sarvabhūteṣu karkaśatvam upeyivān || pratiṣiddho mayā tāta raibhyāvasathadarśanāt || gatavān eva taṃ kṣudraṃ kālāntakayamopamam || yaḥ sa jānan mahātejā vṛddhasyaikaṃ mamātmajam || gatavān eva kopasya vaśaṃ paramadurmatiḥ || putraśokam anuprāpya eṣa raibhyasya karmaṇā || tyakṣyāmi tvām ṛte putra prāṇān iṣṭatamān bhuvi || yathāhaṃ putraśokena dehaṃ tyakṣyāmi kilbiṣī || tathā jyeṣṭhaḥ suto raibhyaṃ hiṃsyāc chīghram anāgasam || sukhino vai narā yeṣāṃ jātyā putro na vidyate || te putraśokam aprāpya vicaranti yathāsukham || ye tu putrakṛtāc chokād bhṛśaṃ vyākulacetasaḥ || śapantīṣṭān sakhīn ārtās tebhyaḥ pāpataro nu kaḥ || parāsuś ca suto dṛṣṭaḥ śaptaś ceṣṭaḥ sakhā mayā || īdṛśīm āpadaṃ ko nu dvitīyo 'nubhaviṣyati ||Hearing the shudra's unpleasant word, Bharadvaja took his lifeless son and grieved bitterly; he laments that his son had, after all, performed austerity for the sake of brahmanas, so that the Vedas would appear to twice-born who had not studied them; though he was of good disposition toward the great-souled brahmanas and blameless before all beings, he became harsh; the father had forbidden him to see Raibhya's dwelling, but he went there anyway, to that base one, resembling Time, the Ender, and Yama; Raibhya, knowing that he was the old man's only son, still fell under the sway of anger, evil-minded as he was; because of Raibhya's deed the father, having received a son's grief, will give up his most beloved breath of life, not surviving his son; as he, sinful, will give up his body from grief for his son, so let Raibhya's eldest son swiftly slay the blameless Raibhya; happy are the men who by birth have no son, for they do not receive a son's grief and wander as they please; but those who, from grief caused by a son, become deeply confused in mind and, in anguish, curse their dear friends, who is more sinful than they; he saw his son lifeless and cursed his own dear friend, who else would ever undergo such a calamity.
अनुवाद

Hearing this unpleasant word from the shudra, Bharadvaja took up his lifeless son and began to grieve, deeply wretched: "Was it not for the sake of brahmanas that you performed austerity, so that the Vedas would appear to the twice-born even without study? You were of good disposition toward the great-souled brahmanas, but, though blameless before all beings, you became harsh. I forbade you, child, to see Raibhya's dwelling; but you went there anyway, to that base one, resembling Time, the Ender, and Yama. He, great in splendor, knew that you were the old man's only son, yet even so, this evil-minded one, fell under the sway of anger. Having received a son's grief because of Raibhya's deed, I shall give up my breath of life, most beloved on this earth, not surviving you, my son. As I, sinful, shall give up my body from grief for my son, so let Raibhya's eldest son swiftly slay the blameless Raibhya. Happy are the men who by birth have no son: not receiving a son's grief, they wander as they please. But those who, from the grief caused by a son, become deeply confused in mind and, in anguish, curse their beloved friends — who could be more sinful than they? I saw my lifeless son and cursed my own beloved friend. Who else would ever undergo such a calamity?"

संस्करण

c509fdb9e215 · प्रकाशित 16 जुल॰ 2026, 5:06:20 pm UTC

उपलब्ध भाषाएँRUEN

श्लोक बदलें इन कुंजियों से