महाभारत
Sāvitrī-janma-svayaṃvara-prasthāna-parva (The Birth of Sāvitrī and the Journey to Her Svayaṃvara)3.277.32-41
3689 / 15823
महाभारत · 3.277.32-41
देवनागरी

राजोवाच
पुत्रि प्रदानकालस् ते न च कश् चिद् वृणोति माम् ॥
स्वयम् अन्विच्छ भर्तारं गुणैः सदृशम् आत्मनः ॥
प्रार्थितः पुरुषो यश् च स निवेद्यस् त्वया मम ॥
विमृश्याहं प्रदास्यामि वरय त्वं यथेप्सितम् ॥
श्रुतं हि धर्मशास्त्रे मे पठ्यमानं द्विजातिभिः ॥
तथा त्वम् अपि कल्याणि गदतो मे वचः शृणु ॥
अप्रदाता पिता वाच्यो वाच्यश् चानुपयन् पतिः ॥
मृते भर्तरि पुत्रश् च वाच्यो मातुर् अरक्षिता ॥
इदं मे वचनं श्रुत्वा भर्तुर् अन्वेषणे त्वर ॥
देवतानां यथा वाच्यो न भवेयं तथा कुरु ॥
मार्कण्डेय उवाच
एवम् उक्त्वा दुहितरं तथा वृद्धांश् च मन्त्रिणः ॥
व्यादिदेशानुयात्रं च गम्यताम् इत्य् अचोदयत् ॥
साभिवाद्य पितुः पादौ व्रीडितेव मनस्विनी ॥
पितुर् वचनम् आज्ञाय निर्जगामाविचारितम् ॥
सा हैमं रथम् आस्थाय स्थविरैः सचिवैर् वृता ॥
तपोवनानि रम्याणि राजर्षीणां जगाम् अह ॥
मान्यानां तत्र वृद्धानां कृत्वा पादाभिवन्दनम् ॥
वनानि क्रमशस् तात सर्वाण्य् एवाभ्यगच्छत ॥
एवं सर्वेषु तीर्थेषु धनोत्सर्गं नृपात्मजा ॥
कुर्वती द्विजमुख्यानां तं तं देशं जगाम ह ॥

लिप्यंतरण (IAST)

rājovāca
putri pradānakālas te na ca kaś cid vṛṇoti mām ||
svayam anviccha bhartāraṃ guṇaiḥ sadṛśam ātmanaḥ ||
prārthitaḥ puruṣo yaś ca sa nivedyas tvayā mama ||
vimṛśyāhaṃ pradāsyāmi varaya tvaṃ yathepsitam ||
śrutaṃ hi dharmaśāstre me paṭhyamānaṃ dvijātibhiḥ ||
tathā tvam api kalyāṇi gadato me vacaḥ śṛṇu ||
apradātā pitā vācyo vācyaś cānupayan patiḥ ||
mṛte bhartari putraś ca vācyo mātur arakṣitā ||
idaṃ me vacanaṃ śrutvā bhartur anveṣaṇe tvara ||
devatānāṃ yathā vācyo na bhaveyaṃ tathā kuru ||
mārkaṇḍeya uvāca
evam uktvā duhitaraṃ tathā vṛddhāṃś ca mantriṇaḥ ||
vyādideśānuyātraṃ ca gamyatām ity acodayat ||
sābhivādya pituḥ pādau vrīḍiteva manasvinī ||
pitur vacanam ājñāya nirjagāmāvicāritam ||
sā haimaṃ ratham āsthāya sthaviraiḥ sacivair vṛtā ||
tapovanāni ramyāṇi rājarṣīṇāṃ jagām aha ||
mānyānāṃ tatra vṛddhānāṃ kṛtvā pādābhivandanam ||
vanāni kramaśas tāta sarvāṇy evābhyagacchata ||
evaṃ sarveṣu tīrtheṣu dhanotsargaṃ nṛpātmajā ||
kurvatī dvijamukhyānāṃ taṃ taṃ deśaṃ jagāma ha ||

शब्दशः अर्थ
संस्कृतIASTअर्थ
राजोवाच पुत्रि प्रदानकालस् ते न च कश् चिद् वृणोति माम् ॥ स्वयम् अन्विच्छ भर्तारं गुणैः सदृशम् आत्मनः ॥ प्रार्थितः पुरुषो यश् च स निवेद्यस् त्वया मम ॥ विमृश्याहं प्रदास्यामि वरय त्वं यथेप्सितम् ॥ श्रुतं हि धर्मशास्त्रे मे पठ्यमानं द्विजातिभिः ॥ तथा त्वम् अपि कल्याणि गदतो मे वचः शृणु ॥ अप्रदाता पिता वाच्यो वाच्यश् चानुपयन् पतिः ॥ मृते भर्तरि पुत्रश् च वाच्यो मातुर् अरक्षिता ॥ इदं मे वचनं श्रुत्वा भर्तुर् अन्वेषणे त्वर ॥ देवतानां यथा वाच्यो न भवेयं तथा कुरु ॥ मार्कण्डेय उवाच एवम् उक्त्वा दुहितरं तथा वृद्धांश् च मन्त्रिणः ॥ व्यादिदेशानुयात्रं च गम्यताम् इत्य् अचोदयत् ॥ साभिवाद्य पितुः पादौ व्रीडितेव मनस्विनी ॥ पितुर् वचनम् आज्ञाय निर्जगामाविचारितम् ॥ सा हैमं रथम् आस्थाय स्थविरैः सचिवैर् वृता ॥ तपोवनानि रम्याणि राजर्षीणां जगाम् अह ॥ मान्यानां तत्र वृद्धानां कृत्वा पादाभिवन्दनम् ॥ वनानि क्रमशस् तात सर्वाण्य् एवाभ्यगच्छत ॥ एवं सर्वेषु तीर्थेषु धनोत्सर्गं नृपात्मजा ॥ कुर्वती द्विजमुख्यानां तं तं देशं जगाम ह ॥rājovāca putri pradānakālas te na ca kaś cid vṛṇoti mām || svayam anviccha bhartāraṃ guṇaiḥ sadṛśam ātmanaḥ || prārthitaḥ puruṣo yaś ca sa nivedyas tvayā mama || vimṛśyāhaṃ pradāsyāmi varaya tvaṃ yathepsitam || śrutaṃ hi dharmaśāstre me paṭhyamānaṃ dvijātibhiḥ || tathā tvam api kalyāṇi gadato me vacaḥ śṛṇu || apradātā pitā vācyo vācyaś cānupayan patiḥ || mṛte bhartari putraś ca vācyo mātur arakṣitā || idaṃ me vacanaṃ śrutvā bhartur anveṣaṇe tvara || devatānāṃ yathā vācyo na bhaveyaṃ tathā kuru || mārkaṇḍeya uvāca evam uktvā duhitaraṃ tathā vṛddhāṃś ca mantriṇaḥ || vyādideśānuyātraṃ ca gamyatām ity acodayat || sābhivādya pituḥ pādau vrīḍiteva manasvinī || pitur vacanam ājñāya nirjagāmāvicāritam || sā haimaṃ ratham āsthāya sthaviraiḥ sacivair vṛtā || tapovanāni ramyāṇi rājarṣīṇāṃ jagām aha || mānyānāṃ tatra vṛddhānāṃ kṛtvā pādābhivandanam || vanāni kramaśas tāta sarvāṇy evābhyagacchata || evaṃ sarveṣu tīrtheṣu dhanotsargaṃ nṛpātmajā || kurvatī dvijamukhyānāṃ taṃ taṃ deśaṃ jagāma ha ||The king tells his daughter that the time has come to give her in marriage, but no one asks him for her; let her herself seek out a husband equal to her in virtues, and then tell her father, and he, having considered, will give her to him; the father recalls the rule of dharma: blamed is the father who does not give away his daughter, the husband who does not approach his wife, and the son who does not protect his mother after her husband's death; let Savitri hasten to seek a husband, so that the father not become blamed before the gods; having said this to his daughter and to his old ministers, he orders an escort to accompany her; Savitri bows to her father's feet, bashfully accepts his word, mounts a golden chariot with elder counselors, visits the beautiful hermitages of royal seers, bows to the venerable elders there, travels through all the forests in turn, and, distributing wealth to the foremost of the twice-born, journeys through tirtha after tirtha.
अनुवाद

The king said to his daughter: "Daughter, the time has come to give you in marriage, but no one asks me for you. Find a husband yourself, one equal to you in virtues. Tell me whom you choose; I will consider and give you to him. I have heard in the dharma-shastra: blamed is the father who does not give away his daughter; blamed is the husband who does not approach his wife; blamed is the son who does not protect his mother after her husband's death. Having heard my word, hasten to seek a husband, and act so that I do not become blamed before the gods." Having said this to his daughter, he ordered his old ministers to accompany her. Savitri bowed to her father's feet and, as though bashful, accepted his word without delay. On a golden chariot, surrounded by elder counselors, she set out for the beautiful hermitages of royal seers. There she bowed to the venerable elders, traveled through all the forests in turn, and, visiting one tirtha after another, distributed wealth to the foremost of the twice-born.

संस्करण

deabb13f8c40 · प्रकाशित 16 जुल॰ 2026, 5:32:14 pm UTC

उपलब्ध भाषाएँRUEN

श्लोक बदलें इन कुंजियों से