संमिते पुष्कराणां च स्नात्वार्च्य पितृदेवताः ॥
जामदग्न्येन रामेण आहृते वै महात्मना ॥
कृतकृत्यो भवेद् राजन्न् अश्वमेधं च विन्दति ॥
ततो रामह्रदान् गच्छेत् तीर्थसेवी नराधिप ॥
यत्र रामेण राजेन्द्र तरसा दीप्ततेजसा ॥
क्षत्रम् उत्साद्य वीर्येण ह्रदाः पञ्च निवेशिताः ॥
पूरयित्वा नरव्याघ्र रुधिरेणेति नः श्रुतम् ॥
पितरस् तर्पिताः सर्वे तथैव च पितामहाः ॥
ततस् ते पितरः प्रीता रामम् ऊचुर् महीपते ॥
राम राम महाभाग प्रीताः स्म तव भार्गव ॥
अनया पितृभक्त्या च विक्रमेण च ते विभो ॥
वरं वृणीष्व भद्रं ते किम् इच्छसि महाद्युते ॥
एवम् उक्तः स राजेन्द्र रामः प्रहरतां वरः ॥
अब्रवीत् प्राञ्जलिर् वाक्यं पितॄन् स गगने स्थितान् ॥
भवन्तो यदि मे प्रीता यद्य् अनुग्राह्यता मयि ॥
पितृप्रसादाद् इच्छेयं तपसाप्यायनं पुनः ॥
यच् च रोषाभिभूतेन क्षत्रम् उत्सादितं मया ॥
ततश् च पापान् मुच्येयं युष्माकं तेजसा ह्य् अहम् ॥
ह्रदाश् च तीर्थभूता मे भवेयुर् भुवि विश्रुताः ॥
एतच् छ्रुत्वा शुभं वाक्यं रामस्य पितरस् तदा ॥
प्रत्यूचुः परमप्रीता रामं हर्षसमन्विताः ॥
तपस् ते वर्धतां भूयः पितृभक्त्या विशेषतः ॥
यच् च रोषाभिभूतेन क्षत्रम् उत्सादितं त्वया ॥
ततश् च पापान् मुक्तस् त्वं कर्मभिस् ते च पातिताः ॥
ह्रदाश् च तव तीर्थत्वं गमिष्यन्ति न संशयः ॥
ह्रदेष्व् एतेषु यः स्नात्वा पितॄन् संतर्पयिष्यति ॥
पितरस् तस्य वै प्रीता दास्यन्ति भुवि दुर्लभम् ॥
ईप्सितं मनसः कामं स्वर्गलोकं च शाश्वतम् ॥
एवं दत्त्वा वरान् राजन् रामस्य पितरस् तदा ॥
आमन्त्र्य भार्गवं प्रीतास् तत्रैवान्तर्दधुस् तदा ॥
एवं रामह्रदाः पुण्या भार्गवस्य महात्मनः ॥
स्नात्वा ह्रदेषु रामस्य ब्रह्मचारी शुभव्रतः ॥
रामम् अभ्यर्च्य राजेन्द्र लभेद् बहु सुवर्णकम् ॥
saṃmite puṣkarāṇāṃ ca snātvārcya pitṛdevatāḥ ||
jāmadagnyena rāmeṇa āhṛte vai mahātmanā ||
kṛtakṛtyo bhaved rājann aśvamedhaṃ ca vindati ||
tato rāmahradān gacchet tīrthasevī narādhipa ||
yatra rāmeṇa rājendra tarasā dīptatejasā ||
kṣatram utsādya vīryeṇa hradāḥ pañca niveśitāḥ ||
pūrayitvā naravyāghra rudhireṇeti naḥ śrutam ||
pitaras tarpitāḥ sarve tathaiva ca pitāmahāḥ ||
tatas te pitaraḥ prītā rāmam ūcur mahīpate ||
rāma rāma mahābhāga prītāḥ sma tava bhārgava ||
anayā pitṛbhaktyā ca vikrameṇa ca te vibho ||
varaṃ vṛṇīṣva bhadraṃ te kim icchasi mahādyute ||
evam uktaḥ sa rājendra rāmaḥ praharatāṃ varaḥ ||
abravīt prāñjalir vākyaṃ pitṝn sa gagane sthitān ||
bhavanto yadi me prītā yady anugrāhyatā mayi ||
pitṛprasādād iccheyaṃ tapasāpyāyanaṃ punaḥ ||
yac ca roṣābhibhūtena kṣatram utsāditaṃ mayā ||
tataś ca pāpān mucyeyaṃ yuṣmākaṃ tejasā hy aham ||
hradāś ca tīrthabhūtā me bhaveyur bhuvi viśrutāḥ ||
etac chrutvā śubhaṃ vākyaṃ rāmasya pitaras tadā ||
pratyūcuḥ paramaprītā rāmaṃ harṣasamanvitāḥ ||
tapas te vardhatāṃ bhūyaḥ pitṛbhaktyā viśeṣataḥ ||
yac ca roṣābhibhūtena kṣatram utsāditaṃ tvayā ||
tataś ca pāpān muktas tvaṃ karmabhis te ca pātitāḥ ||
hradāś ca tava tīrthatvaṃ gamiṣyanti na saṃśayaḥ ||
hradeṣv eteṣu yaḥ snātvā pitṝn saṃtarpayiṣyati ||
pitaras tasya vai prītā dāsyanti bhuvi durlabham ||
īpsitaṃ manasaḥ kāmaṃ svargalokaṃ ca śāśvatam ||
evaṃ dattvā varān rājan rāmasya pitaras tadā ||
āmantrya bhārgavaṃ prītās tatraivāntardadhus tadā ||
evaṃ rāmahradāḥ puṇyā bhārgavasya mahātmanaḥ ||
snātvā hradeṣu rāmasya brahmacārī śubhavrataḥ ||
rāmam abhyarcya rājendra labhed bahu suvarṇakam ||
At the places equal in merit to the Puṣkaras, one should bathe and honor the ancestors and the gods; then a man becomes one who has fulfilled his duty and obtains the fruit of the aśvamedha. Then the pilgrim goes to the Lakes of Rāma. There the mighty and blazing Rāma Jāmadagnya, having destroyed the kṣatriyas, made five lakes and, as we have heard, filled them with blood to satisfy the ancestors. The pleased ancestors said to him: 'Rāma, Rāma, great Bhārgava, we are pleased with your devotion to the ancestors and with your valor. Ask for a boon.' Rāma, joining his palms, answered: 'If you are pleased with me, may my austerity, by your grace, grow once more; may I be freed from the sin committed in anger when I destroyed the kṣatriyas; and may these lakes become renowned tīrthas on earth.' The ancestors gladly granted this: Rāma's austerity would grow, he would be free from sin, and the lakes would become holy. Whoever bathes in them and satisfies the ancestors, to him the ancestors will give what is hard to attain: the desire of his heart and an everlasting heavenly world. After this the ancestors vanished, and the lakes of Rāma became holy; bathing in them, observing brahmacarya, and worshipping Rāma, one obtains abundant gold.
efb3e403ac44 · 发布于 2026年7月16日 17:06:17 UTC
可用语言RUEN用方向键翻颂
Even a great hero needs purification when he acts under the power of anger. Strength becomes holy not by itself, but when it turns back to repentance and to service of the ancestors.