摩诃婆罗多
Ṛśyaśṛṅga-aṅgānayana-parva (Rishyashringa Is Brought to Anga)3.113.9-15
3182 / 15823
摩诃婆罗多 · 3.113.9-15
天城文

संस्थाप्य ताम् आश्रमदर्शने तु; संतारितां नावम् अतीव शुभ्राम् ॥
तीराद् उपादाय तथैव चक्रे; राजाश्रमं नाम वनं विचित्रम् ॥
अन्तःपुरे तं तु निवेश्य राजा; विभाण्डकस्यात्मजम् एकपुत्रम् ॥
ददर्श देवं सहसा प्रवृष्टम्; आपूर्यमाणं च जगज् जलेन ॥
स लोमपादः परिपूर्णकामः; सुतां ददाव् ऋश्यशृङ्गाय शान्ताम् ॥
क्रोधप्रतीकारकरं च चक्रे; गोभिश् च मार्गेष्व् अभिकर्षणं च ॥
विभाण्डकस्याव्रजतः स राजा; पशून् प्रभूतान् पशुपांश् च वीरान् ॥
समादिशत् पुत्रगृद्धी महर्षिर्; विभाण्डकः परिपृच्छेद् यदा वः ॥
स वक्तव्यः प्राञ्जलिभिर् भवद्भिः; पुत्रस्य ते पशवः कर्षणं च ॥
किं ते प्रियं वै क्रियतां महर्षे; दासाः स्म सर्वे तव वाचि बद्धाः ॥
अथोपायात् स मुनिश् चण्डकोपः; स्वम् आश्रमं मूलफलानि गृह्य ॥
अन्वेषमाणश् च न तत्र पुत्रं; ददर्श चुक्रोध ततो भृशं सः ॥
ततः स कोपेन विदीर्यमाण; आशङ्कमानो नृपतेर् विधानम् ॥
जगाम चम्पां प्रदिधक्षमाणस्; तम् अङ्गराजं विषयं च तस्य ॥

转写 (IAST)

saṃsthāpya tām āśramadarśane tu; saṃtāritāṃ nāvam atīva śubhrām ||
tīrād upādāya tathaiva cakre; rājāśramaṃ nāma vanaṃ vicitram ||
antaḥpure taṃ tu niveśya rājā; vibhāṇḍakasyātmajam ekaputram ||
dadarśa devaṃ sahasā pravṛṣṭam; āpūryamāṇaṃ ca jagaj jalena ||
sa lomapādaḥ paripūrṇakāmaḥ; sutāṃ dadāv ṛśyaśṛṅgāya śāntām ||
krodhapratīkārakaraṃ ca cakre; gobhiś ca mārgeṣv abhikarṣaṇaṃ ca ||
vibhāṇḍakasyāvrajataḥ sa rājā; paśūn prabhūtān paśupāṃś ca vīrān ||
samādiśat putragṛddhī maharṣir; vibhāṇḍakaḥ paripṛcched yadā vaḥ ||
sa vaktavyaḥ prāñjalibhir bhavadbhiḥ; putrasya te paśavaḥ karṣaṇaṃ ca ||
kiṃ te priyaṃ vai kriyatāṃ maharṣe; dāsāḥ sma sarve tava vāci baddhāḥ ||
athopāyāt sa muniś caṇḍakopaḥ; svam āśramaṃ mūlaphalāni gṛhya ||
anveṣamāṇaś ca na tatra putraṃ; dadarśa cukrodha tato bhṛśaṃ saḥ ||
tataḥ sa kopena vidīryamāṇa; āśaṅkamāno nṛpater vidhānam ||
jagāma campāṃ pradidhakṣamāṇas; tam aṅgarājaṃ viṣayaṃ ca tasya ||

逐字释义
梵语IAST释义
संस्थाप्य ताम् आश्रमदर्शने तु; संतारितां नावम् अतीव शुभ्राम् ॥ तीराद् उपादाय तथैव चक्रे; राजाश्रमं नाम वनं विचित्रम् ॥ अन्तःपुरे तं तु निवेश्य राजा; विभाण्डकस्यात्मजम् एकपुत्रम् ॥ ददर्श देवं सहसा प्रवृष्टम्; आपूर्यमाणं च जगज् जलेन ॥ स लोमपादः परिपूर्णकामः; सुतां ददाव् ऋश्यशृङ्गाय शान्ताम् ॥ क्रोधप्रतीकारकरं च चक्रे; गोभिश् च मार्गेष्व् अभिकर्षणं च ॥ विभाण्डकस्याव्रजतः स राजा; पशून् प्रभूतान् पशुपांश् च वीरान् ॥ समादिशत् पुत्रगृद्धी महर्षिर्; विभाण्डकः परिपृच्छेद् यदा वः ॥ स वक्तव्यः प्राञ्जलिभिर् भवद्भिः; पुत्रस्य ते पशवः कर्षणं च ॥ किं ते प्रियं वै क्रियतां महर्षे; दासाः स्म सर्वे तव वाचि बद्धाः ॥ अथोपायात् स मुनिश् चण्डकोपः; स्वम् आश्रमं मूलफलानि गृह्य ॥ अन्वेषमाणश् च न तत्र पुत्रं; ददर्श चुक्रोध ततो भृशं सः ॥ ततः स कोपेन विदीर्यमाण; आशङ्कमानो नृपतेर् विधानम् ॥ जगाम चम्पां प्रदिधक्षमाणस्; तम् अङ्गराजं विषयं च तस्य ॥saṃsthāpya tām āśramadarśane tu; saṃtāritāṃ nāvam atīva śubhrām || tīrād upādāya tathaiva cakre; rājāśramaṃ nāma vanaṃ vicitram || antaḥpure taṃ tu niveśya rājā; vibhāṇḍakasyātmajam ekaputram || dadarśa devaṃ sahasā pravṛṣṭam; āpūryamāṇaṃ ca jagaj jalena || sa lomapādaḥ paripūrṇakāmaḥ; sutāṃ dadāv ṛśyaśṛṅgāya śāntām || krodhapratīkārakaraṃ ca cakre; gobhiś ca mārgeṣv abhikarṣaṇaṃ ca || vibhāṇḍakasyāvrajataḥ sa rājā; paśūn prabhūtān paśupāṃś ca vīrān || samādiśat putragṛddhī maharṣir; vibhāṇḍakaḥ paripṛcched yadā vaḥ || sa vaktavyaḥ prāñjalibhir bhavadbhiḥ; putrasya te paśavaḥ karṣaṇaṃ ca || kiṃ te priyaṃ vai kriyatāṃ maharṣe; dāsāḥ sma sarve tava vāci baddhāḥ || athopāyāt sa muniś caṇḍakopaḥ; svam āśramaṃ mūlaphalāni gṛhya || anveṣamāṇaś ca na tatra putraṃ; dadarśa cukrodha tato bhṛśaṃ saḥ || tataḥ sa kopena vidīryamāṇa; āśaṅkamāno nṛpater vidhānam || jagāma campāṃ pradidhakṣamāṇas; tam aṅgarājaṃ viṣayaṃ ca tasya ||The king moves the beautiful boat fashioned as an ashram to the shore and there fashions a similar royal forest; he brings the son of Vibhandaka into the inner apartments, and at once rain begins to pour, filling the world with water; Lomapada, his desire fulfilled, gives his daughter Shanta to Rishyashringa and also takes measures against Vibhandaka's wrath: he orders much cattle and cowherds set along the way and instructs them to tell the sage that this is his son's property and that they are all his servants; Vibhandaka returns to the ashram, does not find his son, grows enraged, and sets out to burn Champa, the king of the Angas, and his land.
译文

When the boat, fashioned as an ashram, had been brought across, the king set it upon the shore and there made a many-hued forest, called the royal ashram. Having placed the sole son of Vibhandaka in the inner apartments, the king saw that rain suddenly began to fall, and the world was filling with water. Lomapada, his desire now fulfilled, gave his daughter Shanta to Rishyashringa. He also prepared a remedy against wrath: along the roads by which Vibhandaka would come, the king stationed much cattle, cowherds, and strong men. He commanded them: "When the great sage Vibhandaka, longing for his son, questions you, you must say with joined palms: 'This is the cattle and the tilled land of your son. What would please you, great sage? We are all your servants, bound by your word.'" Meanwhile the wrathful sage came to his ashram bearing roots and fruits; not finding his son there, he grew violently angry. Torn apart by wrath and suspecting the king's doing, he set out for Champa, intending to burn the king of the Angas and his realm.

版本

1fdb88267a4a · 发布于 2026年7月16日 17:02:54 UTC

可用语言RUEN

用方向键翻颂