तस्मिन् विप्रद्रुते क्रूरे शाल्वस्याथ चमूपतौ ॥
वेगवान् नाम दैतेयः सुतं मे ऽभ्यद्रवद् बली ॥
अभिपन्नस् तु राजेन्द्र साम्बो वृष्णिकुलोद्वहः ॥
वेगं वेगवतो राजंस् तस्थौ वीरो विधारयन् ॥
स वेगवति कौन्तेय साम्बो वेगवतीं गदाम् ॥
चिक्षेप तरसा वीरो व्याविध्य सत्यविक्रमः ॥
तया त्व् अभिहतो राजन् वेगवान् अपतद् भुवि ॥
वातरुग्ण इव क्षुण्णो जीर्णमूलो वनस्पतिः ॥
तस्मिन् निपतिते वीरे गदानुन्ने महासुरे ॥
प्रविश्य महतीं सेनां योधयाम् आस मे सुतः ॥
चारुदेष्णेन संसक्तो विविन्ध्यो नाम दानवः ॥
महारथः समाज्ञातो महाराज महाधनुः ॥
ततः सुतुमुलं युद्धं चारुदेष्णविविन्ध्ययोः ॥
वृत्रवासवयो राजन् यथा पूर्वं तथाभवत् ॥
अन्योन्यस्याभिसंक्रुद्धाव् अन्योन्यं जघ्नतुः शरैः ॥
विनदन्तौ महाराज सिंहाव् इव महाबलौ ॥
रौक्मिणेयस् ततो बाणम् अग्न्यर्कोपमवर्चसम् ॥
अभिमन्त्र्य महास्त्रेण संदधे शत्रुनाशनम् ॥
स विविन्ध्याय सक्रोधः समाहूय महारथः ॥
चिक्षेप मे सुतो राजन् स गतासुर् अथापतत् ॥
tasmin vipradrute krūre śālvasyātha camūpatau ||
vegavān nāma daiteyaḥ sutaṃ me 'bhyadravad balī ||
abhipannas tu rājendra sāmbo vṛṣṇikulodvahaḥ ||
vegaṃ vegavato rājaṃs tasthau vīro vidhārayan ||
sa vegavati kaunteya sāmbo vegavatīṃ gadām ||
cikṣepa tarasā vīro vyāvidhya satyavikramaḥ ||
tayā tv abhihato rājan vegavān apatad bhuvi ||
vātarugṇa iva kṣuṇṇo jīrṇamūlo vanaspatiḥ ||
tasmin nipatite vīre gadānunne mahāsure ||
praviśya mahatīṃ senāṃ yodhayām āsa me sutaḥ ||
cārudeṣṇena saṃsakto vivindhyo nāma dānavaḥ ||
mahārathaḥ samājñāto mahārāja mahādhanuḥ ||
tataḥ sutumulaṃ yuddhaṃ cārudeṣṇavivindhyayoḥ ||
vṛtravāsavayo rājan yathā pūrvaṃ tathābhavat ||
anyonyasyābhisaṃkruddhāv anyonyaṃ jaghnatuḥ śaraiḥ ||
vinadantau mahārāja siṃhāv iva mahābalau ||
raukmiṇeyas tato bāṇam agnyarkopamavarcasam ||
abhimantrya mahāstreṇa saṃdadhe śatrunāśanam ||
sa vivindhyāya sakrodhaḥ samāhūya mahārathaḥ ||
cikṣepa me suto rājan sa gatāsur athāpatat ||
When Kshemavriddhi had fled, the powerful daitya Vegavan rushed at my son Samba. Samba withstood his onrush and, whirling his mace, hurled it with force. Struck by it, Vegavan fell to the ground like an old tree with a decayed root, broken by the wind. Then my son entered the great army and continued the fight. The danava Vivindhya, a renowned great chariot-warrior, engaged with Charudeshna. Their battle was as fierce as the ancient fight of Vritra and Indra; they roared like lions and struck each other with arrows. Then the son of Rukmini consecrated with a great mantra an arrow blazing like fire and sun, summoned Vivindhya, and hurled it; he fell lifeless.
f0155cda1bde · published Jul 16, 2026, 4:44:34 PM UTC
Available inRUENPage between verses with
The names of the enemies speak of speed, strength, and self-assurance, yet all of it breaks before focused valor joined to mantra and righteous cause. Victory here is not brute force, but force placed in the service of protection.