मार्कण्डेय उवाच
प्राप्तम् अप्रतिमं दुःखं रामेण भरतर्षभ ॥
रक्षसा जानकी तस्य हृता भार्या बलीयसा ॥
आश्रमाद् राक्षसेन्द्रेण रावणेन विहायसा ॥
मायाम् आस्थाय तरसा हत्वा गृध्रं जटायुषम् ॥
प्रत्याजहार तां रामः सुग्रीवबलम् आश्रितः ॥
बद्ध्वा सेतुं समुद्रस्य दग्ध्वा लङ्कां शितैः शरैः ॥
युधिष्ठिर उवाच
कस्मिन् रामः कुले जातः किंवीर्यः किंपराक्रमः ॥
रावणः कस्य वा पुत्रः किं वैरं तस्य तेन ह ॥
एतन् मे भगवन् सर्वं सम्यग् आख्यातुम् अर्हसि ॥
श्रोतुम् इच्छामि चरितं रामस्याक्लिष्टकर्मणः ॥
मार्कण्डेय उवाच
अजो नामाभवद् राजा महान् इक्ष्वाकुवंशजः ॥
तस्य पुत्रो दशरथः शश्वत् स्वाध्यायवाञ् शुचिः ॥
अभवंस् तस्य चत्वारः पुत्रा धर्मार्थकोविदाः ॥
रामलक्ष्मणशत्रुघ्ना भरतश् च महाबलः ॥
रामस्य माता कौसल्या कैकेयी भरतस्य तु ॥
सुतौ लक्ष्मणशत्रुघ्नौ सुमित्रायाः परंतपौ ॥
विदेहराजो जनकः सीता तस्यात्मजा विभो ॥
यां चकार स्वयं त्वष्टा रामस्य महिषीं प्रियाम् ॥
एतद् रामस्य ते जन्म सीतायाश् च प्रकीर्तितम् ॥
रावणस्यापि ते जन्म व्याख्यास्यामि जनेश्वर ॥
पितामहो रावणस्य साक्षाद् देवः प्रजापतिः ॥
स्वयंभूः सर्वलोकानां प्रभुः स्रष्टा महातपाः ॥
पुलस्त्यो नाम तस्यासीन् मानसो दयितः सुतः ॥
तस्य वैश्रवणो नाम गवि पुत्रो ऽभवत् प्रभुः ॥
पितरं स समुत्सृज्य पितामहम् उपस्थितः ॥
तस्य कोपात् पिता राजन् ससर्जात्मानम् आत्मना ॥
स जज्ञे विश्रवा नाम तस्यात्मार्धेन वै द्विजः ॥
प्रतीकाराय सक्रोधस् ततो वैश्रवणस्य वै ॥
पितामहस् तु प्रीतात्मा ददौ वैश्रवणस्य ह ॥
अमरत्वं धनेशत्वं लोकपालत्वम् एव च ॥
ईशानेन तथा सख्यं पुत्रं च नलकूबरम् ॥
राजधानीनिवेशं च लङ्कां रक्षोगणान्विताम् ॥
mārkaṇḍeya uvāca
prāptam apratimaṃ duḥkhaṃ rāmeṇa bharatarṣabha ||
rakṣasā jānakī tasya hṛtā bhāryā balīyasā ||
āśramād rākṣasendreṇa rāvaṇena vihāyasā ||
māyām āsthāya tarasā hatvā gṛdhraṃ jaṭāyuṣam ||
pratyājahāra tāṃ rāmaḥ sugrīvabalam āśritaḥ ||
baddhvā setuṃ samudrasya dagdhvā laṅkāṃ śitaiḥ śaraiḥ ||
yudhiṣṭhira uvāca
kasmin rāmaḥ kule jātaḥ kiṃvīryaḥ kiṃparākramaḥ ||
rāvaṇaḥ kasya vā putraḥ kiṃ vairaṃ tasya tena ha ||
etan me bhagavan sarvaṃ samyag ākhyātum arhasi ||
śrotum icchāmi caritaṃ rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ ||
mārkaṇḍeya uvāca
ajo nāmābhavad rājā mahān ikṣvākuvaṃśajaḥ ||
tasya putro daśarathaḥ śaśvat svādhyāyavāñ śuciḥ ||
abhavaṃs tasya catvāraḥ putrā dharmārthakovidāḥ ||
rāmalakṣmaṇaśatrughnā bharataś ca mahābalaḥ ||
rāmasya mātā kausalyā kaikeyī bharatasya tu ||
sutau lakṣmaṇaśatrughnau sumitrāyāḥ paraṃtapau ||
videharājo janakaḥ sītā tasyātmajā vibho ||
yāṃ cakāra svayaṃ tvaṣṭā rāmasya mahiṣīṃ priyām ||
etad rāmasya te janma sītāyāś ca prakīrtitam ||
rāvaṇasyāpi te janma vyākhyāsyāmi janeśvara ||
pitāmaho rāvaṇasya sākṣād devaḥ prajāpatiḥ ||
svayaṃbhūḥ sarvalokānāṃ prabhuḥ sraṣṭā mahātapāḥ ||
pulastyo nāma tasyāsīn mānaso dayitaḥ sutaḥ ||
tasya vaiśravaṇo nāma gavi putro 'bhavat prabhuḥ ||
pitaraṃ sa samutsṛjya pitāmaham upasthitaḥ ||
tasya kopāt pitā rājan sasarjātmānam ātmanā ||
sa jajñe viśravā nāma tasyātmārdhena vai dvijaḥ ||
pratīkārāya sakrodhas tato vaiśravaṇasya vai ||
pitāmahas tu prītātmā dadau vaiśravaṇasya ha ||
amaratvaṃ dhaneśatvaṃ lokapālatvam eva ca ||
īśānena tathā sakhyaṃ putraṃ ca nalakūbaram ||
rājadhānīniveśaṃ ca laṅkāṃ rakṣogaṇānvitām ||
Markandeya said: "O bull of the Bharatas, incomparable suffering befell Rama: his wife Janaki was carried off by a rakshasa mightier than he. The lord of the rakshasas, Ravana, bore her away from the ashrama through the sky, resorting to illusion and swiftly slaying the vulture Jatayu. Rama won her back, relying on the strength of Sugriva, building a bridge across the ocean and burning Lanka with sharp arrows." Yudhishthira said: "In what lineage was Rama born? What was his strength, and what his valor? Whose son was Ravana, and what enmity did he bear toward Rama? Blessed one, tell me all of this in full. I wish to hear of the deeds of Rama, whose works knew no weariness." Markandeya said: "There was a king named Aja, a great descendant of the line of Ikshvaku. His son was Dasharatha, ever devoted to sacred study and pure. Four sons were born to him, versed in dharma and artha: Rama, Lakshmana, Shatrughna, and the mighty Bharata. Rama's mother was Kausalya; Bharata's mother was Kaikeyi; Lakshmana and Shatrughna, subduers of foes, were sons of Sumitra. King Janaka of Videha had a daughter, Sita, O lord; Tvashtar himself made her Rama's beloved queen. Thus has the birth of Rama and Sita been told to you. Now, lord of men, I shall explain to you the birth of Ravana as well. Ravana's great-grandfather was the god Prajapati himself, the Self-born, lord of all the worlds, creator and great ascetic. He had a beloved son, born of the mind, named Pulastya. To Pulastya, by Gavi, was born a lord named Vaishravana. Leaving his father, he went to serve his grandfather instead. Because of this anger, the father, O king, created himself out of himself. Thus from half of his body was born the twice-born one named Vishravas, wrathful, as a counterweight to Vaishravana. The Pitamaha, his soul well pleased, then gave Vaishravana immortality, lordship over wealth, and the rank of guardian of the world; likewise friendship with Ishana, a son named Nalakubara, and the capital city of Lanka together with its hosts of rakshasas."
fc8d23788c4f · published Jul 16, 2026, 5:27:38 PM UTC
Available inRUENPage between verses with
Markandeya answers Yudhishthira with the story of Rama: the suffering of the righteous had already entered the world, and it became the path by which a divine deed was to be revealed.