तं तथादीनमनसं राजानं हर्षसंप्लुतम् ॥
उवाच वचनं धीमान् देवराजः पुरंदरः ॥
त्वम् इमां पृथिवीं राजन् प्रशासिष्यसि पाण्डव ॥
स्वस्ति प्राप्नुहि कौन्तेय काम्यकं पुनर् आश्रमम् ॥
अस्त्राणि लब्धानि च पाण्डवेन; सर्वाणि मत्तः प्रयतेन राजन् ॥
कृतप्रियश् चास्मि धनंजयेन; जेतुं न शक्यस् त्रिभिर् एष लोकैः ॥
एवम् उक्त्वा सहस्राक्षः कुन्तीपुत्रं युधिष्ठिरम् ॥
जगाम त्रिदिवं हृष्टः स्तूयमानो महर्षिभिः ॥
taṃ tathādīnamanasaṃ rājānaṃ harṣasaṃplutam ||
uvāca vacanaṃ dhīmān devarājaḥ puraṃdaraḥ ||
tvam imāṃ pṛthivīṃ rājan praśāsiṣyasi pāṇḍava ||
svasti prāpnuhi kaunteya kāmyakaṃ punar āśramam ||
astrāṇi labdhāni ca pāṇḍavena; sarvāṇi mattaḥ prayatena rājan ||
kṛtapriyaś cāsmi dhanaṃjayena; jetuṃ na śakyas tribhir eṣa lokaiḥ ||
evam uktvā sahasrākṣaḥ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram ||
jagāma tridivaṃ hṛṣṭaḥ stūyamāno maharṣibhiḥ ||
Indra said to the joyful king: 'Pandava, you will rule this earth. Return safely, O Kaunteya, to the ashram of Kamyaka. The Pandava has received from me every kind of weapon through pure effort; Dhananjaya has done me a service. Now the three worlds cannot conquer him.' Having spoken thus to Yudhishthira, the thousand-eyed one, joyful and praised by the great sages, returned to Tridiva.
cf0e7f954f89 · publicado 16 jul 2026, 17:13:48 UTC
Disponible enRUENPasa de verso en verso con
Indra links Arjuna's weapons to Yudhishthira's future reign. Victory is not sought for personal glory, but so that a righteous king may once again protect the earth.