सज्जीकुरुत यानानि रत्नानि विविधानि च ॥
वज्रो ऽयं भवतां राजा शक्रप्रस्थे भविष्यति ॥
सप्तमे दिवसे चैव रवौ विमल उद्गते ॥
बहिर् वत्स्यामहे सर्वे सज्जीभवत माचिरम् ॥
इत्य् उक्तास् तेन ते पौराः पार्थेनाक्लिष्टकर्मणा ॥
सज्जम् आशु ततश् चक्रुः स्वसिद्ध्यर्थं समुत्सुकाः ॥
तां रात्रिम् अवसत् पार्थः केशवस्य निवेशने ॥
महता शोकमोहेन सहसाभिपरिप्लुतः ॥
श्वोभूते ऽथ ततः शौरिर् वसुदेवः प्रतापवान् ॥
युक्त्वात्मानं महातेजा जगाम गतिम् उत्तमाम् ॥
sajjīkuruta yānāni ratnāni vividhāni ca ||
vajro 'yaṃ bhavatāṃ rājā śakraprasthe bhaviṣyati ||
saptame divase caiva ravau vimala udgate ||
bahir vatsyāmahe sarve sajjībhavata māciram ||
ity uktās tena te paurāḥ pārthenākliṣṭakarmaṇā ||
sajjam āśu tataś cakruḥ svasiddhyarthaṃ samutsukāḥ ||
tāṃ rātrim avasat pārthaḥ keśavasya niveśane ||
mahatā śokamohena sahasābhipariplutaḥ ||
śvobhūte 'tha tataḥ śaurir vasudevaḥ pratāpavān ||
yuktvātmānaṃ mahātejā jagāma gatim uttamām ||
'Equip the wagons and the various treasures. This Vajra shall be your king at Shakraprastha — protect all the women, O bulls among the Vrishnis, and show your grace to me.'
a5b81a11a8f3 · publicado 21 jun 2026, 1:35:00 UTC
Disponible enRUENPasa de verso en verso con
Like his son Krishna and Balarama before him, Vasudeva departs only after setting the affairs of the living in order: Vajra is appointed king and the women are entrusted to guardians. This is wisdom made manifest — a great departure is accomplished with nothing left undone.