महाभारत
Agastya-lopāmudrā-utpatti-parva (The Origin of Lopāmudrā)3.94.1-10
3131 / 15823
महाभारत · 3.94.1-10
देवनागरी

वैशंपायन उवाच
ततः संप्रस्थितो राजा कौन्तेयो भूरिदक्षिणः ॥
अगस्त्याश्रमम् आसाद्य दुर्जयायाम् उवास ह ॥
तत्र वै लोमशं राजा पप्रच्छ वदतां वरः ॥
अगस्त्येनेह वातापिः किमर्थम् उपशामितः ॥
आसीद् वा किंप्रभावश् च स दैत्यो मानवान्तकः ॥
किमर्थं चोद्गतो मन्युर् अगस्त्यस्य महात्मनः ॥
लोमश उवाच
इल्वलो नाम दैतेय आसीत् कौरवनन्दन ॥
मणिमत्यां पुरि पुरा वातापिस् तस्य चानुजः ॥
स ब्राह्मणं तपोयुक्तम् उवाच दितिनन्दनः ॥
पुत्रं मे भगवान् एकम् इन्द्रतुल्यं प्रयच्छतु ॥
तस्मै स ब्राह्मणो नादात् पुत्रं वासवसंमितम् ॥
चुक्रोध सो ऽसुरस् तस्य ब्राह्मणस्य ततो भृशम् ॥
समाह्वयति यं वाचा गतं वैवस्वतक्षयम् ॥
स पुनर् देहम् आस्थाय जीवन् स्म प्रतिदृश्यते ॥
ततो वातापिम् असुरं छागं कृत्वा सुसंस्कृतम् ॥
तं ब्राह्मणं भोजयित्वा पुनर् एव समाह्वयत् ॥
तस्य पार्श्वं विनिर्भिद्य ब्राह्मणस्य महासुरः ॥
वातापिः प्रहसन् राजन् निश्चक्राम विशां पते ॥
एवं स ब्राह्मणान् राजन् भोजयित्वा पुनः पुनः ॥
हिंसयाम् आस दैतेय इल्वलो दुष्टचेतनः ॥

लिप्यंतरण (IAST)

vaiśaṃpāyana uvāca
tataḥ saṃprasthito rājā kaunteyo bhūridakṣiṇaḥ ||
agastyāśramam āsādya durjayāyām uvāsa ha ||
tatra vai lomaśaṃ rājā papraccha vadatāṃ varaḥ ||
agastyeneha vātāpiḥ kimartham upaśāmitaḥ ||
āsīd vā kiṃprabhāvaś ca sa daityo mānavāntakaḥ ||
kimarthaṃ codgato manyur agastyasya mahātmanaḥ ||
lomaśa uvāca
ilvalo nāma daiteya āsīt kauravanandana ||
maṇimatyāṃ puri purā vātāpis tasya cānujaḥ ||
sa brāhmaṇaṃ tapoyuktam uvāca ditinandanaḥ ||
putraṃ me bhagavān ekam indratulyaṃ prayacchatu ||
tasmai sa brāhmaṇo nādāt putraṃ vāsavasaṃmitam ||
cukrodha so 'suras tasya brāhmaṇasya tato bhṛśam ||
samāhvayati yaṃ vācā gataṃ vaivasvatakṣayam ||
sa punar deham āsthāya jīvan sma pratidṛśyate ||
tato vātāpim asuraṃ chāgaṃ kṛtvā susaṃskṛtam ||
taṃ brāhmaṇaṃ bhojayitvā punar eva samāhvayat ||
tasya pārśvaṃ vinirbhidya brāhmaṇasya mahāsuraḥ ||
vātāpiḥ prahasan rājan niścakrāma viśāṃ pate ||
evaṃ sa brāhmaṇān rājan bhojayitvā punaḥ punaḥ ||
hiṃsayām āsa daiteya ilvalo duṣṭacetanaḥ ||

शब्दशः अर्थ
संस्कृतIASTअर्थ
वैशंपायन उवाच ततः संप्रस्थितो राजा कौन्तेयो भूरिदक्षिणः ॥ अगस्त्याश्रमम् आसाद्य दुर्जयायाम् उवास ह ॥ तत्र वै लोमशं राजा पप्रच्छ वदतां वरः ॥ अगस्त्येनेह वातापिः किमर्थम् उपशामितः ॥ आसीद् वा किंप्रभावश् च स दैत्यो मानवान्तकः ॥ किमर्थं चोद्गतो मन्युर् अगस्त्यस्य महात्मनः ॥ लोमश उवाच इल्वलो नाम दैतेय आसीत् कौरवनन्दन ॥ मणिमत्यां पुरि पुरा वातापिस् तस्य चानुजः ॥ स ब्राह्मणं तपोयुक्तम् उवाच दितिनन्दनः ॥ पुत्रं मे भगवान् एकम् इन्द्रतुल्यं प्रयच्छतु ॥ तस्मै स ब्राह्मणो नादात् पुत्रं वासवसंमितम् ॥ चुक्रोध सो ऽसुरस् तस्य ब्राह्मणस्य ततो भृशम् ॥ समाह्वयति यं वाचा गतं वैवस्वतक्षयम् ॥ स पुनर् देहम् आस्थाय जीवन् स्म प्रतिदृश्यते ॥ ततो वातापिम् असुरं छागं कृत्वा सुसंस्कृतम् ॥ तं ब्राह्मणं भोजयित्वा पुनर् एव समाह्वयत् ॥ तस्य पार्श्वं विनिर्भिद्य ब्राह्मणस्य महासुरः ॥ वातापिः प्रहसन् राजन् निश्चक्राम विशां पते ॥ एवं स ब्राह्मणान् राजन् भोजयित्वा पुनः पुनः ॥ हिंसयाम् आस दैतेय इल्वलो दुष्टचेतनः ॥vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ saṃprasthito rājā kaunteyo bhūridakṣiṇaḥ || agastyāśramam āsādya durjayāyām uvāsa ha || tatra vai lomaśaṃ rājā papraccha vadatāṃ varaḥ || agastyeneha vātāpiḥ kimartham upaśāmitaḥ || āsīd vā kiṃprabhāvaś ca sa daityo mānavāntakaḥ || kimarthaṃ codgato manyur agastyasya mahātmanaḥ || lomaśa uvāca ilvalo nāma daiteya āsīt kauravanandana || maṇimatyāṃ puri purā vātāpis tasya cānujaḥ || sa brāhmaṇaṃ tapoyuktam uvāca ditinandanaḥ || putraṃ me bhagavān ekam indratulyaṃ prayacchatu || tasmai sa brāhmaṇo nādāt putraṃ vāsavasaṃmitam || cukrodha so 'suras tasya brāhmaṇasya tato bhṛśam || samāhvayati yaṃ vācā gataṃ vaivasvatakṣayam || sa punar deham āsthāya jīvan sma pratidṛśyate || tato vātāpim asuraṃ chāgaṃ kṛtvā susaṃskṛtam || taṃ brāhmaṇaṃ bhojayitvā punar eva samāhvayat || tasya pārśvaṃ vinirbhidya brāhmaṇasya mahāsuraḥ || vātāpiḥ prahasan rājan niścakrāma viśāṃ pate || evaṃ sa brāhmaṇān rājan bhojayitvā punaḥ punaḥ || hiṃsayām āsa daiteya ilvalo duṣṭacetanaḥ ||Yudhishthira comes to Agastya's ashram and asks Lomasha why Agastya subdued Vatapi, who this man-slaying daitya was, and why the sage's wrath arose; Lomasha tells of Ilvala and his younger brother Vatapi: Ilvala asked a brahmin for a son equal to Indra, was refused, grew angry, and took to killing brahmins by turning Vatapi into a goat, feeding him to guests, and then calling him back out so that he would tear the brahmin apart from within.
अनुवाद

Vaishampayana said: "Then the king, generous in gifts, the son of Kunti, set out further, came to the ashram of Agastya, and stayed at Durjaya. There the best of speakers asked Lomasha: 'Why did Agastya subdue Vatapi here? What was the power of this daitya, this destroyer of men, and for what reason did the wrath of great Agastya arise?' Lomasha said: 'Once, joy of the Kurus, in the city of Manimati there lived a daitya named Ilvala, and Vatapi was his younger brother. This son of Diti said to an ascetic brahmin: "Let the blessed one grant me a single son equal to Indra." The brahmin did not grant him a son like Vasava, and the asura grew greatly enraged at him. By his word Ilvala could summon back one who had already gone to the abode of Vaivasvata, and that one would take on a body again and appear alive. So he would turn Vatapi into a goat, cook him well, feed him to the brahmin, and then call him back again. Then the great asura Vatapi, laughing, would tear open the brahmin's side and come out. Thus the evil-hearted daitya Ilvala fed brahmins and killed them again and again.'"

संस्करण

14c66db7441a · प्रकाशित 16 जुल॰ 2026, 5:02:53 pm UTC

उपलब्ध भाषाएँRUEN

श्लोक बदलें इन कुंजियों से