महाभारत
Saugandhika-padma-bhīma-gamana-hanumad-darśana-parva (Bhīma Goes for the Lotuses)3.146.1-14
3281 / 15823
महाभारत · 3.146.1-14
देवनागरी

वैशंपायन उवाच
तत्र ते पुरुषव्याघ्राः परमं शौचम् आस्थिताः ॥
षड्रात्रम् अवसन् वीरा धनंजयदिदृक्षया ॥
तस्मिन् विहरमाणाश् च रममाणाश् च पाण्डवाः ॥
मनोज्ञे काननवरे सर्वभूतमनोरमे ॥
पादपैः पुष्पविकचैः फलभारावनामितैः ॥
शोभितं सर्वतोरम्यैः पुंस्कोकिलकुलाकुलैः ॥
स्निग्धपत्रैर् अविरलैः शीतच्छायैर् मनोरमैः ॥
सरांसि च विचित्राणि प्रसन्नसलिलानि च ॥
कमलैः सोत्पलैस् तत्र भ्राजमानानि सर्वशः ॥
पश्यन्तश् चारुरूपाणि रेमिरे तत्र पाण्डवाः ॥
पुण्यगन्धः सुखस्पर्शो ववौ तत्र समीरणः ॥
ह्लादयन् पाण्डवान् सर्वान् सकृष्णान् सद्विजर्षभान् ॥
ततः पूर्वोत्तरो वायुः पवमानो यदृच्छया ॥
सहस्रपत्रम् अर्काभं दिव्यं पद्मम् उदावहत् ॥
तद् अपश्यत पाञ्चाली दिव्यगन्धं मनोरमम् ॥
अनिलेनाहृतं भूमौ पतितं जलजं शुचि ॥
तच् छुभा शुभम् आसाद्य सौगन्धिकम् अनुत्तमम् ॥
अतीव मुदिता राजन् भीमसेनम् अथाब्रवीत् ॥
पश्य दिव्यं सुरुचिरं भीम पुष्पम् अनुत्तमम् ॥
गन्धसंस्थानसंपन्नं मनसो मम नन्दनम् ॥
एतत् तु धर्मराजाय प्रदास्यामि परंतप ॥
हरेर् इदं मे कामाय काम्यके पुनर् आश्रमे ॥
यदि ते ऽहं प्रिया पार्थ बहूनीमान्य् उपाहर ॥
तान्य् अहं नेतुम् इच्छामि काम्यकं पुनर् आश्रमम् ॥
एवम् उक्त्वा तु पाञ्चाली भीमसेनम् अनिन्दिता ॥
जगाम धर्मराजाय पुष्पम् आदाय तत् तदा ॥
अभिप्रायं तु विज्ञाय महिष्याः पुरुषर्षभः ॥
प्रियायाः प्रियकामः स भीमो भीमपराक्रमः ॥
वातं तम् एवाभिमुखो यतस् तत् पुष्पम् आगतम् ॥
आजिहीर्षुर् जगामाशु स पुष्पाण्य् अपराण्य् अपि ॥

लिप्यंतरण (IAST)

vaiśaṃpāyana uvāca
tatra te puruṣavyāghrāḥ paramaṃ śaucam āsthitāḥ ||
ṣaḍrātram avasan vīrā dhanaṃjayadidṛkṣayā ||
tasmin viharamāṇāś ca ramamāṇāś ca pāṇḍavāḥ ||
manojñe kānanavare sarvabhūtamanorame ||
pādapaiḥ puṣpavikacaiḥ phalabhārāvanāmitaiḥ ||
śobhitaṃ sarvatoramyaiḥ puṃskokilakulākulaiḥ ||
snigdhapatrair aviralaiḥ śītacchāyair manoramaiḥ ||
sarāṃsi ca vicitrāṇi prasannasalilāni ca ||
kamalaiḥ sotpalais tatra bhrājamānāni sarvaśaḥ ||
paśyantaś cārurūpāṇi remire tatra pāṇḍavāḥ ||
puṇyagandhaḥ sukhasparśo vavau tatra samīraṇaḥ ||
hlādayan pāṇḍavān sarvān sakṛṣṇān sadvijarṣabhān ||
tataḥ pūrvottaro vāyuḥ pavamāno yadṛcchayā ||
sahasrapatram arkābhaṃ divyaṃ padmam udāvahat ||
tad apaśyata pāñcālī divyagandhaṃ manoramam ||
anilenāhṛtaṃ bhūmau patitaṃ jalajaṃ śuci ||
tac chubhā śubham āsādya saugandhikam anuttamam ||
atīva muditā rājan bhīmasenam athābravīt ||
paśya divyaṃ suruciraṃ bhīma puṣpam anuttamam ||
gandhasaṃsthānasaṃpannaṃ manaso mama nandanam ||
etat tu dharmarājāya pradāsyāmi paraṃtapa ||
harer idaṃ me kāmāya kāmyake punar āśrame ||
yadi te 'haṃ priyā pārtha bahūnīmāny upāhara ||
tāny ahaṃ netum icchāmi kāmyakaṃ punar āśramam ||
evam uktvā tu pāñcālī bhīmasenam aninditā ||
jagāma dharmarājāya puṣpam ādāya tat tadā ||
abhiprāyaṃ tu vijñāya mahiṣyāḥ puruṣarṣabhaḥ ||
priyāyāḥ priyakāmaḥ sa bhīmo bhīmaparākramaḥ ||
vātaṃ tam evābhimukho yatas tat puṣpam āgatam ||
ājihīrṣur jagāmāśu sa puṣpāṇy aparāṇy api ||

शब्दशः अर्थ
संस्कृतIASTअर्थ
वैशंपायन उवाच तत्र ते पुरुषव्याघ्राः परमं शौचम् आस्थिताः ॥ षड्रात्रम् अवसन् वीरा धनंजयदिदृक्षया ॥ तस्मिन् विहरमाणाश् च रममाणाश् च पाण्डवाः ॥ मनोज्ञे काननवरे सर्वभूतमनोरमे ॥ पादपैः पुष्पविकचैः फलभारावनामितैः ॥ शोभितं सर्वतोरम्यैः पुंस्कोकिलकुलाकुलैः ॥ स्निग्धपत्रैर् अविरलैः शीतच्छायैर् मनोरमैः ॥ सरांसि च विचित्राणि प्रसन्नसलिलानि च ॥ कमलैः सोत्पलैस् तत्र भ्राजमानानि सर्वशः ॥ पश्यन्तश् चारुरूपाणि रेमिरे तत्र पाण्डवाः ॥ पुण्यगन्धः सुखस्पर्शो ववौ तत्र समीरणः ॥ ह्लादयन् पाण्डवान् सर्वान् सकृष्णान् सद्विजर्षभान् ॥ ततः पूर्वोत्तरो वायुः पवमानो यदृच्छया ॥ सहस्रपत्रम् अर्काभं दिव्यं पद्मम् उदावहत् ॥ तद् अपश्यत पाञ्चाली दिव्यगन्धं मनोरमम् ॥ अनिलेनाहृतं भूमौ पतितं जलजं शुचि ॥ तच् छुभा शुभम् आसाद्य सौगन्धिकम् अनुत्तमम् ॥ अतीव मुदिता राजन् भीमसेनम् अथाब्रवीत् ॥ पश्य दिव्यं सुरुचिरं भीम पुष्पम् अनुत्तमम् ॥ गन्धसंस्थानसंपन्नं मनसो मम नन्दनम् ॥ एतत् तु धर्मराजाय प्रदास्यामि परंतप ॥ हरेर् इदं मे कामाय काम्यके पुनर् आश्रमे ॥ यदि ते ऽहं प्रिया पार्थ बहूनीमान्य् उपाहर ॥ तान्य् अहं नेतुम् इच्छामि काम्यकं पुनर् आश्रमम् ॥ एवम् उक्त्वा तु पाञ्चाली भीमसेनम् अनिन्दिता ॥ जगाम धर्मराजाय पुष्पम् आदाय तत् तदा ॥ अभिप्रायं तु विज्ञाय महिष्याः पुरुषर्षभः ॥ प्रियायाः प्रियकामः स भीमो भीमपराक्रमः ॥ वातं तम् एवाभिमुखो यतस् तत् पुष्पम् आगतम् ॥ आजिहीर्षुर् जगामाशु स पुष्पाण्य् अपराण्य् अपि ॥vaiśaṃpāyana uvāca tatra te puruṣavyāghrāḥ paramaṃ śaucam āsthitāḥ || ṣaḍrātram avasan vīrā dhanaṃjayadidṛkṣayā || tasmin viharamāṇāś ca ramamāṇāś ca pāṇḍavāḥ || manojñe kānanavare sarvabhūtamanorame || pādapaiḥ puṣpavikacaiḥ phalabhārāvanāmitaiḥ || śobhitaṃ sarvatoramyaiḥ puṃskokilakulākulaiḥ || snigdhapatrair aviralaiḥ śītacchāyair manoramaiḥ || sarāṃsi ca vicitrāṇi prasannasalilāni ca || kamalaiḥ sotpalais tatra bhrājamānāni sarvaśaḥ || paśyantaś cārurūpāṇi remire tatra pāṇḍavāḥ || puṇyagandhaḥ sukhasparśo vavau tatra samīraṇaḥ || hlādayan pāṇḍavān sarvān sakṛṣṇān sadvijarṣabhān || tataḥ pūrvottaro vāyuḥ pavamāno yadṛcchayā || sahasrapatram arkābhaṃ divyaṃ padmam udāvahat || tad apaśyata pāñcālī divyagandhaṃ manoramam || anilenāhṛtaṃ bhūmau patitaṃ jalajaṃ śuci || tac chubhā śubham āsādya saugandhikam anuttamam || atīva muditā rājan bhīmasenam athābravīt || paśya divyaṃ suruciraṃ bhīma puṣpam anuttamam || gandhasaṃsthānasaṃpannaṃ manaso mama nandanam || etat tu dharmarājāya pradāsyāmi paraṃtapa || harer idaṃ me kāmāya kāmyake punar āśrame || yadi te 'haṃ priyā pārtha bahūnīmāny upāhara || tāny ahaṃ netum icchāmi kāmyakaṃ punar āśramam || evam uktvā tu pāñcālī bhīmasenam aninditā || jagāma dharmarājāya puṣpam ādāya tat tadā || abhiprāyaṃ tu vijñāya mahiṣyāḥ puruṣarṣabhaḥ || priyāyāḥ priyakāmaḥ sa bhīmo bhīmaparākramaḥ || vātaṃ tam evābhimukho yatas tat puṣpam āgatam || ājihīrṣur jagāmāśu sa puṣpāṇy aparāṇy api ||The Pandavas, observing the highest purity, lived there for six nights, wishing to see Dhananjaya, delighting in a beautiful forest with blossoming trees, fruits, cool shade, lakes of clear water, lotuses and blue lotuses; a holy, fragrant and pleasant wind delighted the Pandavas together with Krishna and the brahmins; one day a northeast wind brought a divine thousand-petaled lotus, shining like the sun; Panchali saw the pure water-born flower, fallen to the ground, divinely fragrant and beautiful, took the finest saugandhika and joyfully said to Bhimasena: look at this divine, lovely flower, full of fragrance and form, delighting my mind; I will give it to Dharmaraja, and you, if I am dear to you, bring many more like it, so that I may carry them to Kamyaka; having said this, she took the flower and went to Dharmaraja; Bhima understood the wish of his beloved queen and, wanting to please her, went toward the wind from which the flower had come, to quickly bring more.
अनुवाद

Vaishampayana said: 'There those tigers among men, observing the highest purity, lived six nights, wishing to see Dhananjaya. The Pandavas rejoiced and delighted in a most beautiful forest, pleasant to all beings, among trees with blossoming flowers and branches bent by the weight of fruit, adorned on every side with lovely trees, filled with the calls of kokilas, with smooth, dense leaves and cool shade. There were various lakes with clear water, shining everywhere with lotuses and blue lotuses; beholding their beautiful forms, the Pandavas rejoiced. There blew a holy, fragrant wind, pleasant to the touch, delighting all the Pandavas together with Krishna and the finest twice-born. Then a northeast wind, blowing by chance, brought a divine thousand-petaled lotus, shining like the sun. Panchali saw this pure water-born flower, carried by the wind and fallen to the ground, divinely fragrant and beautiful. Taking this auspicious, incomparable saugandhika, she rejoiced exceedingly, O king, and said to Bhimasena: 'Bhima, look at this divine, lovely, incomparable flower, full of fragrance and beauty, delighting my mind. I will give it to Dharmaraja, O scourge of enemies. Bring me, for my desire, many more such flowers: I wish to carry them afterward to the ashram at Kamyaka. If I am dear to you, Partha, bring many like it.' Having said this, the flawless Panchali took the flower and went to Dharmaraja. Understanding the wish of his beloved queen, Bhima, the tiger among men, terrible in valor, wishing to please his beloved, swiftly went to meet that very wind from which the flower had come, to bring still more flowers.'

संस्करण

2a724279d2fd · प्रकाशित 16 जुल॰ 2026, 5:12:44 pm UTC

उपलब्ध भाषाएँRUEN

श्लोक बदलें इन कुंजियों से