एतं पर्वतराजानं समुद्रं च महोदधिम् ॥
आवसन् वरुणो राजा भूतानि परिरक्षति ॥
उदीचीं दीपयन्न् एष दिशं तिष्ठति कीर्तिमान् ॥
महामेरुर् महाभाग शिवो ब्रह्मविदां गतिः ॥
यस्मिन् ब्रह्मसदश् चैव तिष्ठते च प्रजापतिः ॥
भूतात्मा विसृजन् सर्वं यत् किं चिज् जङ्गमागमम् ॥
यान् आहुर् ब्रह्मणः पुत्रान् मानसान् दक्षसप्तमान् ॥
तेषाम् अपि महामेरुः स्थानं शिवम् अनामयम् ॥
अत्रैव प्रतितिष्ठन्ति पुनर् अत्रोदयन्ति च ॥
सप्त देवर्षयस् तात वसिष्ठप्रमुखाः सदा ॥
देशं विरजसं पश्य मेरोः शिखरम् उत्तमम् ॥
यत्रात्मतृप्तैर् अध्यास्ते देवैः सह पितामहः ॥
यम् आहुः सर्वभूतानां प्रकृतेः प्रकृतिं ध्रुवम् ॥
अनादिनिधनं देवं प्रभुं नारायणं परम् ॥
ब्रह्मणः सदनात् तस्य परं स्थानं प्रकाशते ॥
देवाश् च यत्नात् पश्यन्ति दिव्यं तेजोमयं शिवम् ॥
अत्यर्कानलदीप्तं तत् स्थानं विष्णोर् महात्मनः ॥
स्वयैव प्रभया राजन् दुष्प्रेक्ष्यं देवदानवैः ॥
तद् वै ज्योतींषि सर्वाणि प्राप्य भासन्ति नो ऽपि च ॥
स्वयं विभुर् अदीनात्मा तत्र ह्य् अभिविराजते ॥
यतयस् तत्र गच्छन्ति भक्त्या नारायणं हरिम् ॥
परेण तपसा युक्ता भाविताः कर्मभिः शुभैः ॥
योगसिद्धा महात्मानस् तमोमोहविवर्जिताः ॥
तत्र गत्वा पुनर् नेमं लोकम् आयान्ति भारत ॥
स्थानम् एतन् महाभाग ध्रुवम् अक्षयम् अव्ययम् ॥
ईश्वरस्य सदा ह्य् एतत् प्रणमात्र युधिष्ठिर ॥
etaṃ parvatarājānaṃ samudraṃ ca mahodadhim ||
āvasan varuṇo rājā bhūtāni parirakṣati ||
udīcīṃ dīpayann eṣa diśaṃ tiṣṭhati kīrtimān ||
mahāmerur mahābhāga śivo brahmavidāṃ gatiḥ ||
yasmin brahmasadaś caiva tiṣṭhate ca prajāpatiḥ ||
bhūtātmā visṛjan sarvaṃ yat kiṃ cij jaṅgamāgamam ||
yān āhur brahmaṇaḥ putrān mānasān dakṣasaptamān ||
teṣām api mahāmeruḥ sthānaṃ śivam anāmayam ||
atraiva pratitiṣṭhanti punar atrodayanti ca ||
sapta devarṣayas tāta vasiṣṭhapramukhāḥ sadā ||
deśaṃ virajasaṃ paśya meroḥ śikharam uttamam ||
yatrātmatṛptair adhyāste devaiḥ saha pitāmahaḥ ||
yam āhuḥ sarvabhūtānāṃ prakṛteḥ prakṛtiṃ dhruvam ||
anādinidhanaṃ devaṃ prabhuṃ nārāyaṇaṃ param ||
brahmaṇaḥ sadanāt tasya paraṃ sthānaṃ prakāśate ||
devāś ca yatnāt paśyanti divyaṃ tejomayaṃ śivam ||
atyarkānaladīptaṃ tat sthānaṃ viṣṇor mahātmanaḥ ||
svayaiva prabhayā rājan duṣprekṣyaṃ devadānavaiḥ ||
tad vai jyotīṃṣi sarvāṇi prāpya bhāsanti no 'pi ca ||
svayaṃ vibhur adīnātmā tatra hy abhivirājate ||
yatayas tatra gacchanti bhaktyā nārāyaṇaṃ harim ||
pareṇa tapasā yuktā bhāvitāḥ karmabhiḥ śubhaiḥ ||
yogasiddhā mahātmānas tamomohavivarjitāḥ ||
tatra gatvā punar nemaṃ lokam āyānti bhārata ||
sthānam etan mahābhāga dhruvam akṣayam avyayam ||
īśvarasya sadā hy etat praṇamātra yudhiṣṭhira ||
Dhaumya said: "In the north stands great Meru, the pure abode of Brahma and Prajapati. There dwell the sons of Brahma and the seven sages. On its radiant, hard-to-reach summit lives Pitamaha together with the gods. And above the abode of Brahma lies the supreme place of Narayana -- Hari, Vishnu, self-luminous and difficult even for gods and danavas to behold. Devoted yogis reach it and do not return. This is the fixed, imperishable dwelling of Ishvara. There, O king, one must bow in reverence."
cf5d9ab11055 · प्रकाशित 16 जुल॰ 2026, 5:09:16 pm UTC
उपलब्ध भाषाएँRUENश्लोक बदलें इन कुंजियों से
The cosmography arrives at its summit in Narayana. The worlds of the gods are great, but above them stands the abode of Vishnu, from which there is no return to the cycle of wandering.