तत्र गन्धर्वराजो वै पूर्वम् एव विशां पते ॥
कुबेरभवनाद् राजन्न् आजगाम गणावृतः ॥
गणैर् अप्सरसां चैव त्रिदशानां तथात्मजैः ॥
विहारशीलः क्रीडार्थं तेन तत् संवृतं सरः ॥
तेन तत् संवृतं दृष्ट्वा ते राजपरिचारकाः ॥
प्रतिजग्मुस् ततो राजन् यत्र दुर्योधनो नृपः ॥
स तु तेषां वचः श्रुत्वा सैनिकान् युद्धदुर्मदान् ॥
प्रेषयाम् आस कौरव्य उत्सारयत तान् इति ॥
तस्य तद् वचनं श्रुत्वा राज्ञः सेनाग्रयायिनः ॥
सरो द्वैतवनं गत्वा गन्धर्वान् इदम् अब्रुवन् ॥
राजा दुर्योधनो नाम धृतराष्ट्रसुतो बली ॥
विजिहीर्षुर् इहायाति तदर्थम् अपसर्पत ॥
एवम् उक्तास् तु गन्धर्वाः प्रहसन्तो विशां पते ॥
प्रत्यब्रुवंस् तान् पुरुषान् इदं सुपरुषं वचः ॥
न चेतयति वो राजा मन्दबुद्धिः सुयोधनः ॥
यो ऽस्मान् आज्ञापयत्य् एवं वश्यान् इव दिवौकसः ॥
यूयं मुमूर्षवश् चापि मन्दप्रज्ञा न संशयः ॥
ये तस्य वचनाद् एवम् अस्मान् ब्रूत विचेतसः ॥
गच्छत त्वरिताः सर्वे यत्र राजा स कौरवः ॥
द्वेष्यं माद्यैव गच्छध्वं धर्मराजनिवेशनम् ॥
एवम् उक्तास् तु गन्धर्वै राज्ञः सेनाग्रयायिनः ॥
संप्राद्रवन् यतो राजा धृतराष्ट्रसुतो ऽभवत् ॥
tatra gandharvarājo vai pūrvam eva viśāṃ pate ||
kuberabhavanād rājann ājagāma gaṇāvṛtaḥ ||
gaṇair apsarasāṃ caiva tridaśānāṃ tathātmajaiḥ ||
vihāraśīlaḥ krīḍārthaṃ tena tat saṃvṛtaṃ saraḥ ||
tena tat saṃvṛtaṃ dṛṣṭvā te rājaparicārakāḥ ||
pratijagmus tato rājan yatra duryodhano nṛpaḥ ||
sa tu teṣāṃ vacaḥ śrutvā sainikān yuddhadurmadān ||
preṣayām āsa kauravya utsārayata tān iti ||
tasya tad vacanaṃ śrutvā rājñaḥ senāgrayāyinaḥ ||
saro dvaitavanaṃ gatvā gandharvān idam abruvan ||
rājā duryodhano nāma dhṛtarāṣṭrasuto balī ||
vijihīrṣur ihāyāti tadartham apasarpata ||
evam uktās tu gandharvāḥ prahasanto viśāṃ pate ||
pratyabruvaṃs tān puruṣān idaṃ suparuṣaṃ vacaḥ ||
na cetayati vo rājā mandabuddhiḥ suyodhanaḥ ||
yo 'smān ājñāpayaty evaṃ vaśyān iva divaukasaḥ ||
yūyaṃ mumūrṣavaś cāpi mandaprajñā na saṃśayaḥ ||
ye tasya vacanād evam asmān brūta vicetasaḥ ||
gacchata tvaritāḥ sarve yatra rājā sa kauravaḥ ||
dveṣyaṃ mādyaiva gacchadhvaṃ dharmarājaniveśanam ||
evam uktās tu gandharvai rājñaḥ senāgrayāyinaḥ ||
saṃprādravan yato rājā dhṛtarāṣṭrasuto 'bhavat ||
They saw that the lake was occupied by the king of the gandharvas with his host, and they stopped. The gandharvas forbade them to enter: "Here the king of the gandharvas, Chitrasena, is at play; therefore, O Kauravas, do not enter here." But Duryodhana's men, driven by his order, disregarded the gandharvas and wished to enter that forest. Then the gandharvas said to Duryodhana's servants: "Do not all hasten together to the abode of Yama. If you wish to do what is dear to Duryodhana, leave this place. Who, save a man already bound by the fetters of fate, would approach this lake occupied by the king of the gandharvas, who wishes to enjoy himself here? Who is this Duryodhana, the wicked son of Dhritarashtra, who commands us as though we were subject gods? And you, without doubt, wish to die, fools and madmen, since at his word you speak thus to us. Go, all of you, quickly, to where the Kaurava king is. This very day leave the camp of the Dharmaraja, which is hateful to him." So spoke the gandharvas, and the king's vanguard warriors ran to where the son of Dhritarashtra was.
44bc366e3ddd · प्रकाशित 16 जुल॰ 2026, 5:23:50 pm UTC
उपलब्ध भाषाएँRUENश्लोक बदलें इन कुंजियों से
The gandharvas call things by their true name: behind Duryodhana's insolence stands the fate that is leading him to humiliation.