तच् छ्रुत्वा रावणो वाक्यं सीतयोक्तं सुनिष्ठुरम् ॥
प्रत्याख्यातो ऽपि दुर्मेधाः पुनर् एवाब्रवीद् वचः ॥
कामम् अङ्गानि मे सीते दुनोतु मकरध्वजः ॥
न त्वाम् अकामां सुश्रोणीं समेष्ये चारुहासिनीम् ॥
किं नु शक्यं मया कर्तुं यत् त्वम् अद्यापि मानुषम् ॥
आहारभूतम् अस्माकं रामम् एवानुरुध्यसे ॥
इत्य् उक्त्वा ताम् अनिन्द्याङ्गीं स राक्षसगणेश्वरः ॥
तत्रैवान्तर्हितो भूत्वा जगामाभिमतां दिशम् ॥
राक्षसीभिः परिवृता वैदेही शोककर्शिता ॥
सेव्यमाना त्रिजटया तत्रैव न्यवसत् तदा ॥
tac chrutvā rāvaṇo vākyaṃ sītayoktaṃ suniṣṭhuram ||
pratyākhyāto 'pi durmedhāḥ punar evābravīd vacaḥ ||
kāmam aṅgāni me sīte dunotu makaradhvajaḥ ||
na tvām akāmāṃ suśroṇīṃ sameṣye cāruhāsinīm ||
kiṃ nu śakyaṃ mayā kartuṃ yat tvam adyāpi mānuṣam ||
āhārabhūtam asmākaṃ rāmam evānurudhyase ||
ity uktvā tām anindyāṅgīṃ sa rākṣasagaṇeśvaraḥ ||
tatraivāntarhito bhūtvā jagāmābhimatāṃ diśam ||
rākṣasībhiḥ parivṛtā vaidehī śokakarśitā ||
sevyamānā trijaṭayā tatraiva nyavasat tadā ||
Rāvaṇa, rebuffed by Sītā's harsh words, said again: "Let Kāma torment my body, but I will not approach you against your will. What can I do, if even now you cling to the human Rāma, who is nothing but food for us?" Having said this, the lord of the rākṣasas vanished and went where he pleased. Sītā, surrounded by rākṣasīs and worn with grief, remained there, attended by Trijaṭā.
09e5434d8d99 · प्रकाशित 16 जुल॰ 2026, 5:30:22 pm UTC
उपलब्ध भाषाएँRUENश्लोक बदलें इन कुंजियों से
A curse restrains Rāvaṇa's hand, but it does not purify his heart. His contempt for Rāma again reveals the blindness through which he walks toward his own downfall.