महाभारत
Abhimanyu-uttara-vivaha-parva (The Wedding of Abhimanyu and Uttara)4.67.15-25
3993 / 15823
महाभारत · 4.67.15-25
देवनागरी

तस्मिन् वसंश् च बीभत्सुर् आनिनाय जनार्दनम् ॥
आनर्तेभ्यो ऽपि दाशार्हान् अभिमन्युं च पाण्डवः ॥
काशिराजश् च शैब्यश् च प्रीयमाणौ युधिष्ठिरे ॥
अक्षौहिणीभ्यां सहिताव् आगतौ पृथिवीपते ॥
अक्षौहिण्या च तेजस्वी यज्ञसेनो महाबलः ॥
द्रौपद्याश् च सुता वीराः शिखण्डी चापराजितः ॥
धृष्टद्युम्नश् च दुर्धर्षः सर्वशस्त्रभृतां वरः ॥
समस्ताक्षौहिणीपाला यज्वानो भूरिदक्षिणाः ॥
सर्वे शस्त्रास्त्रसंपन्नाः सर्वे शूरास् तनुत्यजः ॥
तान् आगतान् अभिप्रेक्ष्य मत्स्यो धर्मभृतां वरः ॥
प्रीतो ऽभवद् दुहितरं दत्त्वा ताम् अभिमन्यवे ॥
ततः प्रत्युपयातेषु पार्थिवेषु ततस् ततः ॥
तत्रागमद् वासुदेवो वनमाली हलायुधः ॥
कृतवर्मा च हार्दिक्यो युयुधानश् च सात्यकिः ॥
अनाधृष्टिस् तथाक्रूरः साम्बो निशठ एव च ॥
अभिमन्युम् उपादाय सह मात्रा परंतपाः ॥
इन्द्रसेनादयश् चैव रथैस् तैः सुसमाहितैः ॥
आययुः सहिताः सर्वे परिसंवत्सरोषिताः ॥
दश नागसहस्राणि हयानां च शतायुतम् ॥
रथानाम् अर्बुदं पूर्णं निखर्वं च पदातिनाम् ॥
वृष्ण्यन्धकाश् च बहवो भोजाश् च परमौजसः ॥
अन्वयुर् वृष्णिशार्दूलं वासुदेवं महाद्युतिम् ॥
पारिबर्हं ददौ कृष्णः पाण्डवानां महात्मनाम् ॥
स्त्रियो रत्नानि वासांसि पृथक् पृथग् अनेकशः ॥
ततो विवाहो विधिवद् ववृते मत्स्यपार्थयोः ॥

लिप्यंतरण (IAST)

tasmin vasaṃś ca bībhatsur ānināya janārdanam ||
ānartebhyo 'pi dāśārhān abhimanyuṃ ca pāṇḍavaḥ ||
kāśirājaś ca śaibyaś ca prīyamāṇau yudhiṣṭhire ||
akṣauhiṇībhyāṃ sahitāv āgatau pṛthivīpate ||
akṣauhiṇyā ca tejasvī yajñaseno mahābalaḥ ||
draupadyāś ca sutā vīrāḥ śikhaṇḍī cāparājitaḥ ||
dhṛṣṭadyumnaś ca durdharṣaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ ||
samastākṣauhiṇīpālā yajvāno bhūridakṣiṇāḥ ||
sarve śastrāstrasaṃpannāḥ sarve śūrās tanutyajaḥ ||
tān āgatān abhiprekṣya matsyo dharmabhṛtāṃ varaḥ ||
prīto 'bhavad duhitaraṃ dattvā tām abhimanyave ||
tataḥ pratyupayāteṣu pārthiveṣu tatas tataḥ ||
tatrāgamad vāsudevo vanamālī halāyudhaḥ ||
kṛtavarmā ca hārdikyo yuyudhānaś ca sātyakiḥ ||
anādhṛṣṭis tathākrūraḥ sāmbo niśaṭha eva ca ||
abhimanyum upādāya saha mātrā paraṃtapāḥ ||
indrasenādayaś caiva rathais taiḥ susamāhitaiḥ ||
āyayuḥ sahitāḥ sarve parisaṃvatsaroṣitāḥ ||
daśa nāgasahasrāṇi hayānāṃ ca śatāyutam ||
rathānām arbudaṃ pūrṇaṃ nikharvaṃ ca padātinām ||
vṛṣṇyandhakāś ca bahavo bhojāś ca paramaujasaḥ ||
anvayur vṛṣṇiśārdūlaṃ vāsudevaṃ mahādyutim ||
pāribarhaṃ dadau kṛṣṇaḥ pāṇḍavānāṃ mahātmanām ||
striyo ratnāni vāsāṃsi pṛthak pṛthag anekaśaḥ ||
tato vivāho vidhivad vavṛte matsyapārthayoḥ ||

शब्दशः अर्थ
संस्कृतIASTअर्थ
तस्मिन्tasminin that
वसंश्vasaṃśform of vasaṃś
caand
बीभत्सुर्bībhatsurBibhatsu
आनिनायānināyaform of ānināya
जनार्दनम्janārdanamform of janārdanam
आनर्तेभ्योānartebhyoman, husband
ऽपि'pialso, even
दाशार्हान्dāśārhānform of dāśārhān
अभिमन्युंabhimanyuṃAbhimanyu
caand
पाण्डवःpāṇḍavaḥPandava
काशिराजश्kāśirājaśking
caand
शैब्यश्śaibyaśform of śaibyaś
caand
प्रीयमाणौprīyamāṇauform of prīyamāṇau
युधिष्ठिरेyudhiṣṭhireYudhishthira
अक्षौहिणीभ्यांakṣauhiṇībhyāṃform of akṣauhiṇībhyāṃ
सहिताव्sahitāvform of sahitāv
आगतौāgatauform of āgatau
पृथिवीपतेpṛthivīpateform of pṛthivīpate
अक्षौहिण्याakṣauhiṇyāform of akṣauhiṇyā
caand
तेजस्वीtejasvīform of tejasvī
यज्ञसेनोyajñasenoarmy
महाबलःmahābalaḥgreat
द्रौपद्याश्draupadyāśDraupadi
caand
सुताsutāform of sutā
वीराःvīrāḥhero
शिखण्डीśikhaṇḍīform of śikhaṇḍī
चापराजितःcāparājitaḥking
धृष्टद्युम्नश्dhṛṣṭadyumnaśform of dhṛṣṭadyumnaś
caand
दुर्धर्षःdurdharṣaḥform of durdharṣaḥ
सर्वशस्त्रभृतांsarvaśastrabhṛtāṃweapon
वरःvaraḥbest
समस्ताक्षौहिणीपालाsamastākṣauhiṇīpālāform of samastākṣauhiṇīpālā
यज्वानोyajvānoform of yajvāno
भूरिदक्षिणाःbhūridakṣiṇāḥform of bhūridakṣiṇāḥ
सर्वेsarveall
शस्त्रास्त्रसंपन्नाःśastrāstrasaṃpannāḥweapon
सर्वेsarveall
शूरास्śūrāsform of śūrās
तनुत्यजःtanutyajaḥform of tanutyajaḥ
तान्tānthem, those
आगतान्āgatānhaving come
अभिप्रेक्ष्यabhiprekṣyaform of abhiprekṣya
मत्स्योmatsyoMatsya
धर्मभृतांdharmabhṛtāṃdharma
वरःvaraḥbest
प्रीतोprītoform of prīto
ऽभवद्'bhavadto say
दुहितरंduhitaraṃdaughter
दत्त्वाdattvāgiven
ताम्tāmher, that
अभिमन्यवेabhimanyaveform of abhimanyave
ततःtataḥthen, from there
प्रत्युपयातेषुpratyupayāteṣuform of pratyupayāteṣu
पार्थिवेषुpārthiveṣuPartha
ततस्tatasthen
ततःtataḥthen, from there
तत्रागमद्tatrāgamadto go
वासुदेवोvāsudevoVasudeva, Krishna
वनमालीvanamālīform of vanamālī
हलायुधःhalāyudhaḥform of halāyudhaḥ
कृतवर्माkṛtavarmāform of kṛtavarmā
caand
हार्दिक्योhārdikyoform of hārdikyo
युयुधानश्yuyudhānaśform of yuyudhānaś
caand
सात्यकिःsātyakiḥform of sātyakiḥ
अनाधृष्टिस्anādhṛṣṭisform of anādhṛṣṭis
तथाक्रूरःtathākrūraḥform of tathākrūraḥ
साम्बोsāmboform of sāmbo
निशठniśaṭhaform of niśaṭha
एवevaindeed, just
caand
अभिमन्युम्abhimanyumAbhimanyu
उपादायupādāyahaving taken
सहsahawith, together
मात्राmātrāform of mātrā
परंतपाःparaṃtapāḥscorchers of foes
इन्द्रसेनादयश्indrasenādayaśIndra, army
चैवcaivaand indeed
रथैस्rathaischariot
तैःtaiḥby them
सुसमाहितैःsusamāhitaiḥform of susamāhitaiḥ
आययुःāyayuḥform of āyayuḥ
सहिताःsahitāḥjoined, united
सर्वेsarveall
परिसंवत्सरोषिताःparisaṃvatsaroṣitāḥform of parisaṃvatsaroṣitāḥ
दशdaśaten
नागसहस्राणिnāgasahasrāṇielephant; naga
हयानांhayānāṃform of hayānāṃ
caand
शतायुतम्śatāyutamform of śatāyutam
रथानाम्rathānāmchariot
अर्बुदंarbudaṃform of arbudaṃ
पूर्णंpūrṇaṃform of pūrṇaṃ
निखर्वंnikharvaṃform of nikharvaṃ
caand
पदातिनाम्padātināmform of padātinām
वृष्ण्यन्धकाश्vṛṣṇyandhakāśform of vṛṣṇyandhakāś
caand
बहवोbahavomany
भोजाश्bhojāśBhojas
caand
परमौजसःparamaujasaḥform of paramaujasaḥ
अन्वयुर्anvayurform of anvayur
वृष्णिशार्दूलंvṛṣṇiśārdūlaṃform of vṛṣṇiśārdūlaṃ
वासुदेवंvāsudevaṃVasudeva, Krishna, god
महाद्युतिम्mahādyutimgreat
पारिबर्हंpāribarhaṃform of pāribarhaṃ
ददौdadaugave
कृष्णःkṛṣṇaḥKrishna
पाण्डवानांpāṇḍavānāṃPandava
महात्मनाम्mahātmanāmgreat
स्त्रियोstriyowomen
रत्नानिratnānijewels
वासांसिvāsāṃsigarments
पृथक्pṛthakseparately
पृथग्pṛthagform of pṛthag
अनेकशःanekaśaḥform of anekaśaḥ
ततोtatothen, from there
विवाहोvivāhowedding
विधिवद्vidhivadto say
ववृतेvavṛteform of vavṛte
मत्स्यपार्थयोःmatsyapārthayoḥMatsya, Partha
अनुवाद

While dwelling there, Bibhatsu brought Janardana from among the Anartas and the Dasharhas, and the Pandava Abhimanyu as well. The king of Kashi and Shaibya, delighting in Yudhishthira, arrived with two akshauhinis, O lord of the earth. The mighty Yajnasena came with an akshauhini; the heroic sons of Draupadi came, along with the unconquered Shikhandin and the formidable Dhrishtadyumna, foremost among wielders of weapons, and all the lords of the akshauhinis — performers of sacrifices who had given generous fees, armed with weapons and divine missiles, heroes ready to give up their bodies. Beholding their arrival, Matsya, best among upholders of dharma, rejoiced and gave his daughter to Abhimanyu. When the kings had returned from every quarter, Vasudeva, wearer of the forest garland, came there together with Halayudha. Kritavarman Hardikya came, and Yuyudhana Satyaki, Anadhrishti, Akrura, Samba, and Nishatha as well, bringing Abhimanyu and his mother with them. Indrasena and the others, who had spent the year in readiness, also arrived together on their well-appointed chariots. Ten thousand elephants, a hundred thousand horses, a full arbuda of chariots, and a nikharva of foot-soldiers attended the many Vrishnis and Andhakas and the mighty Bhojas, who followed the radiant Vasudeva, tiger among the Vrishnis. Krishna gave the great-souled Pandavas a bridal gift — women, jewels, and garments, each in abundance and of many kinds. Then, according to the proper rite, the wedding of the Matsyas and Parthas took place.

संस्करण

0dd954e9c6b9 · प्रकाशित 16 जुल॰ 2026, 6:42:56 pm UTC

उपलब्ध भाषाएँRUEN

श्लोक बदलें इन कुंजियों से