摩诃婆罗多
Bhīma-hanumad-saṃvāda-rāmakathā-parva (Bhīma and Hanumān)3.147.23-41
3287 / 15823
摩诃婆罗多 · 3.147.23-41
天城文

हनूमान् उवाच
यत् ते मम परिज्ञाने कौतूहलम् अरिंदम ॥
तत् सर्वम् अखिलेन त्वं शृणु पाण्डवनन्दन ॥
अहं केसरिणः क्षेत्रे वायुना जगदायुषा ॥
जातः कमलपत्राक्ष हनूमान् नाम वानरः ॥
सूर्यपुत्रं च सुग्रीवं शक्रपुत्रं च वालिनम् ॥
सर्ववानरराजानौ सर्ववानरयूथपाः ॥
उपतस्थुर् महावीर्या मम चामित्रकर्शन ॥
सुग्रीवेणाभवत् प्रीतिर् अनिलस्याग्निना यथा ॥
निकृतः स ततो भ्रात्रा कस्मिंश् चित् कारणान्तरे ॥
ऋश्यमूके मया सार्धं सुग्रीवो न्यवसच् चिरम् ॥
अथ दाशरथिर् वीरो रामो नाम महाबलः ॥
विष्णुर् मानुषरूपेण चचार वसुधाम् इमाम् ॥
स पितुः प्रियम् अन्विच्छन् सहभार्यः सहानुजः ॥
सधनुर् धन्विनां श्रेष्ठो दण्डकारण्यम् आश्रितः ॥
तस्य भार्या जनस्थानाद् रावणेन हृता बलात् ॥
वञ्चयित्वा महाबुद्धिं मृगरूपेण राघवम् ॥
हृतदारः सह भ्रात्रा पत्नीं मार्गन् स राघवः ॥
दृष्टवाञ् शैलशिखरे सुग्रीवं वानरर्षभम् ॥
तेन तस्याभवत् सख्यं राघवस्य महात्मनः ॥
स हत्वा वालिनं राज्ये सुग्रीवं प्रत्यपादयत् ॥
स हरीन् प्रेषयाम् आस सीतायाः परिमार्गणे ॥
ततो वानरकोटीभिर् यां वयं प्रस्थिता दिशम् ॥
तत्र प्रवृत्तिः सीताया गृध्रेण प्रतिपादिता ॥
ततो ऽहं कार्यसिद्ध्यर्थं रामस्याक्लिष्टकर्मणः ॥
शतयोजनविस्तीर्णम् अर्णवं सहसाप्लुतः ॥
दृष्टा सा च मया देवी रावणस्य निवेशने ॥
प्रत्यागतश् चापि पुनर् नाम तत्र प्रकाश्य वै ॥
ततो रामेण वीरेण हत्वा तान् सर्वराक्षसान् ॥
पुनः प्रत्याहृता भार्या नष्टा वेदश्रुतिर् यथा ॥
ततः प्रतिष्ठिते रामे वीरो ऽयं याचितो मया ॥
यावद् रामकथा वीर भवेल् लोकेषु शत्रुहन् ॥
तावज् जीवेयम् इत्य् एवं तथास्त्व् इति च सो ऽब्रवीत् ॥
दश वर्षसहस्राणि दश वर्षशतानि च ॥
राज्यं कारितवान् रामस् ततस् तु त्रिदिवं गतः ॥
तद् इहाप्सरसस् तात गन्धर्वाश् च सदानघ ॥
तस्य वीरस्य चरितं गायन्त्यो रमयन्ति माम् ॥
अयं च मार्गो मर्त्यानाम् अगम्यः कुरुनन्दन ॥
ततो ऽहं रुद्धवान् मार्गं तवेमं देवसेवितम् ॥
धर्षयेद् वा शपेद् वापि मा कश् चिद् इति भारत ॥
दिव्यो देवपथो ह्य् एष नात्र गच्छन्ति मानुषाः ॥
यदर्थम् आगतश् चासि तत् सरो ऽभ्यर्ण एव हि ॥

转写 (IAST)

hanūmān uvāca
yat te mama parijñāne kautūhalam ariṃdama ||
tat sarvam akhilena tvaṃ śṛṇu pāṇḍavanandana ||
ahaṃ kesariṇaḥ kṣetre vāyunā jagadāyuṣā ||
jātaḥ kamalapatrākṣa hanūmān nāma vānaraḥ ||
sūryaputraṃ ca sugrīvaṃ śakraputraṃ ca vālinam ||
sarvavānararājānau sarvavānarayūthapāḥ ||
upatasthur mahāvīryā mama cāmitrakarśana ||
sugrīveṇābhavat prītir anilasyāgninā yathā ||
nikṛtaḥ sa tato bhrātrā kasmiṃś cit kāraṇāntare ||
ṛśyamūke mayā sārdhaṃ sugrīvo nyavasac ciram ||
atha dāśarathir vīro rāmo nāma mahābalaḥ ||
viṣṇur mānuṣarūpeṇa cacāra vasudhām imām ||
sa pituḥ priyam anvicchan sahabhāryaḥ sahānujaḥ ||
sadhanur dhanvināṃ śreṣṭho daṇḍakāraṇyam āśritaḥ ||
tasya bhāryā janasthānād rāvaṇena hṛtā balāt ||
vañcayitvā mahābuddhiṃ mṛgarūpeṇa rāghavam ||
hṛtadāraḥ saha bhrātrā patnīṃ mārgan sa rāghavaḥ ||
dṛṣṭavāñ śailaśikhare sugrīvaṃ vānararṣabham ||
tena tasyābhavat sakhyaṃ rāghavasya mahātmanaḥ ||
sa hatvā vālinaṃ rājye sugrīvaṃ pratyapādayat ||
sa harīn preṣayām āsa sītāyāḥ parimārgaṇe ||
tato vānarakoṭībhir yāṃ vayaṃ prasthitā diśam ||
tatra pravṛttiḥ sītāyā gṛdhreṇa pratipāditā ||
tato 'haṃ kāryasiddhyarthaṃ rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ ||
śatayojanavistīrṇam arṇavaṃ sahasāplutaḥ ||
dṛṣṭā sā ca mayā devī rāvaṇasya niveśane ||
pratyāgataś cāpi punar nāma tatra prakāśya vai ||
tato rāmeṇa vīreṇa hatvā tān sarvarākṣasān ||
punaḥ pratyāhṛtā bhāryā naṣṭā vedaśrutir yathā ||
tataḥ pratiṣṭhite rāme vīro 'yaṃ yācito mayā ||
yāvad rāmakathā vīra bhavel lokeṣu śatruhan ||
tāvaj jīveyam ity evaṃ tathāstv iti ca so 'bravīt ||
daśa varṣasahasrāṇi daśa varṣaśatāni ca ||
rājyaṃ kāritavān rāmas tatas tu tridivaṃ gataḥ ||
tad ihāpsarasas tāta gandharvāś ca sadānagha ||
tasya vīrasya caritaṃ gāyantyo ramayanti mām ||
ayaṃ ca mārgo martyānām agamyaḥ kurunandana ||
tato 'haṃ ruddhavān mārgaṃ tavemaṃ devasevitam ||
dharṣayed vā śaped vāpi mā kaś cid iti bhārata ||
divyo devapatho hy eṣa nātra gacchanti mānuṣāḥ ||
yadartham āgataś cāsi tat saro 'bhyarṇa eva hi ||

逐字释义
梵语IAST释义
हनूमान् उवाच यत् ते मम परिज्ञाने कौतूहलम् अरिंदम ॥ तत् सर्वम् अखिलेन त्वं शृणु पाण्डवनन्दन ॥ अहं केसरिणः क्षेत्रे वायुना जगदायुषा ॥ जातः कमलपत्राक्ष हनूमान् नाम वानरः ॥ सूर्यपुत्रं च सुग्रीवं शक्रपुत्रं च वालिनम् ॥ सर्ववानरराजानौ सर्ववानरयूथपाः ॥ उपतस्थुर् महावीर्या मम चामित्रकर्शन ॥ सुग्रीवेणाभवत् प्रीतिर् अनिलस्याग्निना यथा ॥ निकृतः स ततो भ्रात्रा कस्मिंश् चित् कारणान्तरे ॥ ऋश्यमूके मया सार्धं सुग्रीवो न्यवसच् चिरम् ॥ अथ दाशरथिर् वीरो रामो नाम महाबलः ॥ विष्णुर् मानुषरूपेण चचार वसुधाम् इमाम् ॥ स पितुः प्रियम् अन्विच्छन् सहभार्यः सहानुजः ॥ सधनुर् धन्विनां श्रेष्ठो दण्डकारण्यम् आश्रितः ॥ तस्य भार्या जनस्थानाद् रावणेन हृता बलात् ॥ वञ्चयित्वा महाबुद्धिं मृगरूपेण राघवम् ॥ हृतदारः सह भ्रात्रा पत्नीं मार्गन् स राघवः ॥ दृष्टवाञ् शैलशिखरे सुग्रीवं वानरर्षभम् ॥ तेन तस्याभवत् सख्यं राघवस्य महात्मनः ॥ स हत्वा वालिनं राज्ये सुग्रीवं प्रत्यपादयत् ॥ स हरीन् प्रेषयाम् आस सीतायाः परिमार्गणे ॥ ततो वानरकोटीभिर् यां वयं प्रस्थिता दिशम् ॥ तत्र प्रवृत्तिः सीताया गृध्रेण प्रतिपादिता ॥ ततो ऽहं कार्यसिद्ध्यर्थं रामस्याक्लिष्टकर्मणः ॥ शतयोजनविस्तीर्णम् अर्णवं सहसाप्लुतः ॥ दृष्टा सा च मया देवी रावणस्य निवेशने ॥ प्रत्यागतश् चापि पुनर् नाम तत्र प्रकाश्य वै ॥ ततो रामेण वीरेण हत्वा तान् सर्वराक्षसान् ॥ पुनः प्रत्याहृता भार्या नष्टा वेदश्रुतिर् यथा ॥ ततः प्रतिष्ठिते रामे वीरो ऽयं याचितो मया ॥ यावद् रामकथा वीर भवेल् लोकेषु शत्रुहन् ॥ तावज् जीवेयम् इत्य् एवं तथास्त्व् इति च सो ऽब्रवीत् ॥ दश वर्षसहस्राणि दश वर्षशतानि च ॥ राज्यं कारितवान् रामस् ततस् तु त्रिदिवं गतः ॥ तद् इहाप्सरसस् तात गन्धर्वाश् च सदानघ ॥ तस्य वीरस्य चरितं गायन्त्यो रमयन्ति माम् ॥ अयं च मार्गो मर्त्यानाम् अगम्यः कुरुनन्दन ॥ ततो ऽहं रुद्धवान् मार्गं तवेमं देवसेवितम् ॥ धर्षयेद् वा शपेद् वापि मा कश् चिद् इति भारत ॥ दिव्यो देवपथो ह्य् एष नात्र गच्छन्ति मानुषाः ॥ यदर्थम् आगतश् चासि तत् सरो ऽभ्यर्ण एव हि ॥hanūmān uvāca yat te mama parijñāne kautūhalam ariṃdama || tat sarvam akhilena tvaṃ śṛṇu pāṇḍavanandana || ahaṃ kesariṇaḥ kṣetre vāyunā jagadāyuṣā || jātaḥ kamalapatrākṣa hanūmān nāma vānaraḥ || sūryaputraṃ ca sugrīvaṃ śakraputraṃ ca vālinam || sarvavānararājānau sarvavānarayūthapāḥ || upatasthur mahāvīryā mama cāmitrakarśana || sugrīveṇābhavat prītir anilasyāgninā yathā || nikṛtaḥ sa tato bhrātrā kasmiṃś cit kāraṇāntare || ṛśyamūke mayā sārdhaṃ sugrīvo nyavasac ciram || atha dāśarathir vīro rāmo nāma mahābalaḥ || viṣṇur mānuṣarūpeṇa cacāra vasudhām imām || sa pituḥ priyam anvicchan sahabhāryaḥ sahānujaḥ || sadhanur dhanvināṃ śreṣṭho daṇḍakāraṇyam āśritaḥ || tasya bhāryā janasthānād rāvaṇena hṛtā balāt || vañcayitvā mahābuddhiṃ mṛgarūpeṇa rāghavam || hṛtadāraḥ saha bhrātrā patnīṃ mārgan sa rāghavaḥ || dṛṣṭavāñ śailaśikhare sugrīvaṃ vānararṣabham || tena tasyābhavat sakhyaṃ rāghavasya mahātmanaḥ || sa hatvā vālinaṃ rājye sugrīvaṃ pratyapādayat || sa harīn preṣayām āsa sītāyāḥ parimārgaṇe || tato vānarakoṭībhir yāṃ vayaṃ prasthitā diśam || tatra pravṛttiḥ sītāyā gṛdhreṇa pratipāditā || tato 'haṃ kāryasiddhyarthaṃ rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ || śatayojanavistīrṇam arṇavaṃ sahasāplutaḥ || dṛṣṭā sā ca mayā devī rāvaṇasya niveśane || pratyāgataś cāpi punar nāma tatra prakāśya vai || tato rāmeṇa vīreṇa hatvā tān sarvarākṣasān || punaḥ pratyāhṛtā bhāryā naṣṭā vedaśrutir yathā || tataḥ pratiṣṭhite rāme vīro 'yaṃ yācito mayā || yāvad rāmakathā vīra bhavel lokeṣu śatruhan || tāvaj jīveyam ity evaṃ tathāstv iti ca so 'bravīt || daśa varṣasahasrāṇi daśa varṣaśatāni ca || rājyaṃ kāritavān rāmas tatas tu tridivaṃ gataḥ || tad ihāpsarasas tāta gandharvāś ca sadānagha || tasya vīrasya caritaṃ gāyantyo ramayanti mām || ayaṃ ca mārgo martyānām agamyaḥ kurunandana || tato 'haṃ ruddhavān mārgaṃ tavemaṃ devasevitam || dharṣayed vā śaped vāpi mā kaś cid iti bhārata || divyo devapatho hy eṣa nātra gacchanti mānuṣāḥ || yadartham āgataś cāsi tat saro 'bhyarṇa eva hi ||Hanuman tells Bhima to listen to everything about him: he is Hanuman, born of Vayu, the life of the world, in the field of Kesarin; Sugriva, son of Surya, and Valin, son of Shakra, were kings of the monkeys and leaders of all the troops; Sugriva was his close friend, like fire to wind, but was wronged by his brother and lived long with Hanuman on Rishyamuka; then the hero Rama, son of Dasharatha, mighty in strength, Vishnu himself in human form, walked upon this earth; fulfilling his father's will, with his wife, brother and bow he dwelt in Dandaka; his wife was abducted from Janasthana by Ravana, who deceived Raghava with the form of a deer; Raghava, deprived of his wife, searched for her with his brother and saw Sugriva on a mountain peak; they became friends, Rama killed Valin, established Sugriva on the throne, and sent the monkeys to search for Sita; in the direction we set out, news of Sita was given by a vulture; for the success of the flawless Rama's task, Hanuman suddenly leapt across the ocean of a hundred yojanas, saw the goddess Sita in Ravana's house, and returned, having revealed his name there; Rama killed all the rakshasas and brought back his wife, as one recovers a lost Vedic tradition; after Rama was established, Hanuman asked him to let him live as long as the story of Rama would be told in the worlds, and Rama said, 'So be it'; Rama ruled for eleven thousand years and then went to heaven; here the apsaras and gandharvas, singing the deeds of that hero, delight Hanuman; this path is inaccessible to mortals, so he blocked Bhima's way, a path served by the gods, so that no yaksha or rakshasa would insult or curse him; this is the divine road of the gods, humans do not walk here, and the lake for which Bhima came is quite near.
译文

Hanuman said: "Since you are curious to know about me, delight of the Pandavas, hear everything in full. I was born in the field of Kesarin, from Vayu, the life of the world, lotus-eyed one; I am a monkey named Hanuman. Sugriva, son of the Sun, and Valin, son of Shakra, were kings of all the monkeys and leaders of all the monkey troops. They, of great might, scourge of foes, were bound to me as well; with Sugriva I had a closeness like that of wind with fire. Then, for some reason, he was wronged by his brother and lived long with me on Rishyamuka. Later the hero, son of Dasharatha, mighty in strength, named Rama, Vishnu in human form, walked upon this earth. Wishing to fulfill his father's will, together with his wife and younger brother, bow in hand, foremost among archers, he dwelt in the Dandaka forest. His wife was forcibly abducted from Janasthana by Ravana, who deceived the wise Raghava by taking the form of a deer. Deprived of his wife, Raghava searched for her together with his brother and saw on a mountain peak Sugriva, the foremost of monkeys. Between him and the great-souled Raghava a friendship arose; having slain Valin, Rama established Sugriva on the throne. He sent forth the monkeys to search for Sita. Then, in the direction in which we set out with tens of millions of monkeys, news of Sita was given by a vulture. For the success of Rama's task, whose deeds are flawless, I suddenly leapt across the ocean, a hundred yojanas wide. The goddess was seen by me in Ravana's dwelling, and I returned, having revealed my name there. Then the hero Rama, having slain all those rakshasas, brought back his wife once more, as one recovers a lost Vedic tradition. When Rama was established on the throne, I asked this hero: 'As long as the story of Rama endures in the worlds, slayer of foes, may I live.' And he said: 'So be it.' For ten thousand years and ten hundred years more Rama ruled the kingdom, and then departed to the Tridiva. Here, my child, the apsaras and gandharvas ever delight me, singing of that hero's deeds. This path, descendant of Kuru, is inaccessible to mortals. Therefore I have blocked this path for you, a path served by the gods, so that none, O Bharata, might insult or curse you. This is the divine road of the gods; humans do not walk here. And the lake for which you have come is quite near."

版本

934e00c18e1d · 发布于 2026年7月16日 17:12:44 UTC

可用语言RUEN

用方向键翻颂