摩诃婆罗多
Koṭikāśya-praśna-parva (Koṭikāśya's Questions to Draupadī)3.249.1-13
3606 / 15823
摩诃婆罗多 · 3.249.1-13
天城文

कोटिकाश्य उवाच
का त्वं कदम्बस्य विनम्य शाखाम्; एकाश्रमे तिष्ठसि शोभमाना ॥
देदीप्यमानाग्निशिखेव नक्तं; दोधूयमाना पवनेन सुभ्रूः ॥
अतीव रूपेण समन्विता त्वं; न चाप्य् अरण्येषु बिभेषि किं नु ॥
देवी नु यक्षी यदि दानवी वा; वराप्सरा दैत्यवराङ्गना वा ॥
वपुष्मती वोरगराजकन्या; वनेचरी वा क्षणदाचरस्त्री ॥
यद्य् एव राज्ञो वरुणस्य पत्नी; यमस्य सोमस्य धनेश्वरस्य ॥
धातुर् विधातुः सवितुर् विभोर् वा; शक्रस्य वा त्वं सदनात् प्रपन्ना ॥
न ह्य् एव नः पृच्छसि ये वयं स्म; न चापि जानीम तवेह नाथम् ॥
वयं हि मानं तव वर्धयन्तः; पृच्छाम भद्रे प्रभवं प्रभुं च ॥
आचक्ष्व बन्धूंश् च पतिं कुलं च; तत्त्वेन यच् चेह करोषि कार्यम् ॥
अहं तु राज्ञः सुरथस्य पुत्रो; यं कोटिकाश्येति विदुर् मनुष्याः ॥
असौ तु यस् तिष्ठति काञ्चनाङ्गे; रथे हुतो ऽग्निश् चयने यथैव ॥
त्रिगर्तराजः कमलायताक्षि; क्षेमंकरो नाम स एष वीरः ॥
अस्मात् परस् त्व् एष महाधनुष्मान्; पुत्रः कुणिन्दाधिपतेर् वरिष्ठः ॥
निरीक्षते त्वां विपुलायतांसः; सुविस्मितः पर्वतवासनित्यः ॥
असौ तु यः पुष्करिणीसमीपे; श्यामो युवा तिष्ठति दर्शनीयः ॥
इक्ष्वाकुराज्ञः सुबलस्य पुत्रः; स एष हन्ता द्विषतां सुगात्रि ॥
यस्यानुयात्रं ध्वजिनः प्रयान्ति; सौवीरका द्वादश राजपुत्राः ॥
शोणाश्वयुक्तेषु रथेषु सर्वे; मखेषु दीप्ता इव हव्यवाहाः ॥
अङ्गारकः कुञ्जरगुप्तकश् च; शत्रुंजयः संजयसुप्रवृद्धौ ॥
प्रभंकरो ऽथ भ्रमरो रविश् च; शूरः प्रतापः कुहरश् च नाम ॥
यं षट्सहस्रा रथिनो ऽनुयान्ति; नागा हयाश् चैव पदातिनश् च ॥
जयद्रथो नाम यदि श्रुतस् ते; सौवीरराजः सुभगे स एषः ॥
तस्यापरे भ्रातरो ऽदीनसत्त्वा; बलाहकानीकविदारणाध्याः ॥
सौवीरवीराः प्रवरा युवानो; राजानम् एते बलिनो ऽनुयान्ति ॥
एतैः सहायैर् उपयाति राजा; मरुद्गणैर् इन्द्र इवाभिगुप्तः ॥
अजानतां ख्यापय नः सुकेशि; कस्यासि भार्या दुहिता च कस्य ॥

转写 (IAST)

koṭikāśya uvāca
kā tvaṃ kadambasya vinamya śākhām; ekāśrame tiṣṭhasi śobhamānā ||
dedīpyamānāgniśikheva naktaṃ; dodhūyamānā pavanena subhrūḥ ||
atīva rūpeṇa samanvitā tvaṃ; na cāpy araṇyeṣu bibheṣi kiṃ nu ||
devī nu yakṣī yadi dānavī vā; varāpsarā daityavarāṅganā vā ||
vapuṣmatī voragarājakanyā; vanecarī vā kṣaṇadācarastrī ||
yady eva rājño varuṇasya patnī; yamasya somasya dhaneśvarasya ||
dhātur vidhātuḥ savitur vibhor vā; śakrasya vā tvaṃ sadanāt prapannā ||
na hy eva naḥ pṛcchasi ye vayaṃ sma; na cāpi jānīma taveha nātham ||
vayaṃ hi mānaṃ tava vardhayantaḥ; pṛcchāma bhadre prabhavaṃ prabhuṃ ca ||
ācakṣva bandhūṃś ca patiṃ kulaṃ ca; tattvena yac ceha karoṣi kāryam ||
ahaṃ tu rājñaḥ surathasya putro; yaṃ koṭikāśyeti vidur manuṣyāḥ ||
asau tu yas tiṣṭhati kāñcanāṅge; rathe huto 'gniś cayane yathaiva ||
trigartarājaḥ kamalāyatākṣi; kṣemaṃkaro nāma sa eṣa vīraḥ ||
asmāt paras tv eṣa mahādhanuṣmān; putraḥ kuṇindādhipater variṣṭhaḥ ||
nirīkṣate tvāṃ vipulāyatāṃsaḥ; suvismitaḥ parvatavāsanityaḥ ||
asau tu yaḥ puṣkariṇīsamīpe; śyāmo yuvā tiṣṭhati darśanīyaḥ ||
ikṣvākurājñaḥ subalasya putraḥ; sa eṣa hantā dviṣatāṃ sugātri ||
yasyānuyātraṃ dhvajinaḥ prayānti; sauvīrakā dvādaśa rājaputrāḥ ||
śoṇāśvayukteṣu ratheṣu sarve; makheṣu dīptā iva havyavāhāḥ ||
aṅgārakaḥ kuñjaraguptakaś ca; śatruṃjayaḥ saṃjayasupravṛddhau ||
prabhaṃkaro 'tha bhramaro raviś ca; śūraḥ pratāpaḥ kuharaś ca nāma ||
yaṃ ṣaṭsahasrā rathino 'nuyānti; nāgā hayāś caiva padātinaś ca ||
jayadratho nāma yadi śrutas te; sauvīrarājaḥ subhage sa eṣaḥ ||
tasyāpare bhrātaro 'dīnasattvā; balāhakānīkavidāraṇādhyāḥ ||
sauvīravīrāḥ pravarā yuvāno; rājānam ete balino 'nuyānti ||
etaiḥ sahāyair upayāti rājā; marudgaṇair indra ivābhiguptaḥ ||
ajānatāṃ khyāpaya naḥ sukeśi; kasyāsi bhāryā duhitā ca kasya ||

逐字释义
梵语IAST释义
कोटिकाश्य उवाच का त्वं कदम्बस्य विनम्य शाखाम्; एकाश्रमे तिष्ठसि शोभमाना ॥ देदीप्यमानाग्निशिखेव नक्तं; दोधूयमाना पवनेन सुभ्रूः ॥ अतीव रूपेण समन्विता त्वं; न चाप्य् अरण्येषु बिभेषि किं नु ॥ देवी नु यक्षी यदि दानवी वा; वराप्सरा दैत्यवराङ्गना वा ॥ वपुष्मती वोरगराजकन्या; वनेचरी वा क्षणदाचरस्त्री ॥ यद्य् एव राज्ञो वरुणस्य पत्नी; यमस्य सोमस्य धनेश्वरस्य ॥ धातुर् विधातुः सवितुर् विभोर् वा; शक्रस्य वा त्वं सदनात् प्रपन्ना ॥ न ह्य् एव नः पृच्छसि ये वयं स्म; न चापि जानीम तवेह नाथम् ॥ वयं हि मानं तव वर्धयन्तः; पृच्छाम भद्रे प्रभवं प्रभुं च ॥ आचक्ष्व बन्धूंश् च पतिं कुलं च; तत्त्वेन यच् चेह करोषि कार्यम् ॥ अहं तु राज्ञः सुरथस्य पुत्रो; यं कोटिकाश्येति विदुर् मनुष्याः ॥ असौ तु यस् तिष्ठति काञ्चनाङ्गे; रथे हुतो ऽग्निश् चयने यथैव ॥ त्रिगर्तराजः कमलायताक्षि; क्षेमंकरो नाम स एष वीरः ॥ अस्मात् परस् त्व् एष महाधनुष्मान्; पुत्रः कुणिन्दाधिपतेर् वरिष्ठः ॥ निरीक्षते त्वां विपुलायतांसः; सुविस्मितः पर्वतवासनित्यः ॥ असौ तु यः पुष्करिणीसमीपे; श्यामो युवा तिष्ठति दर्शनीयः ॥ इक्ष्वाकुराज्ञः सुबलस्य पुत्रः; स एष हन्ता द्विषतां सुगात्रि ॥ यस्यानुयात्रं ध्वजिनः प्रयान्ति; सौवीरका द्वादश राजपुत्राः ॥ शोणाश्वयुक्तेषु रथेषु सर्वे; मखेषु दीप्ता इव हव्यवाहाः ॥ अङ्गारकः कुञ्जरगुप्तकश् च; शत्रुंजयः संजयसुप्रवृद्धौ ॥ प्रभंकरो ऽथ भ्रमरो रविश् च; शूरः प्रतापः कुहरश् च नाम ॥ यं षट्सहस्रा रथिनो ऽनुयान्ति; नागा हयाश् चैव पदातिनश् च ॥ जयद्रथो नाम यदि श्रुतस् ते; सौवीरराजः सुभगे स एषः ॥ तस्यापरे भ्रातरो ऽदीनसत्त्वा; बलाहकानीकविदारणाध्याः ॥ सौवीरवीराः प्रवरा युवानो; राजानम् एते बलिनो ऽनुयान्ति ॥ एतैः सहायैर् उपयाति राजा; मरुद्गणैर् इन्द्र इवाभिगुप्तः ॥ अजानतां ख्यापय नः सुकेशि; कस्यासि भार्या दुहिता च कस्य ॥koṭikāśya uvāca kā tvaṃ kadambasya vinamya śākhām; ekāśrame tiṣṭhasi śobhamānā || dedīpyamānāgniśikheva naktaṃ; dodhūyamānā pavanena subhrūḥ || atīva rūpeṇa samanvitā tvaṃ; na cāpy araṇyeṣu bibheṣi kiṃ nu || devī nu yakṣī yadi dānavī vā; varāpsarā daityavarāṅganā vā || vapuṣmatī voragarājakanyā; vanecarī vā kṣaṇadācarastrī || yady eva rājño varuṇasya patnī; yamasya somasya dhaneśvarasya || dhātur vidhātuḥ savitur vibhor vā; śakrasya vā tvaṃ sadanāt prapannā || na hy eva naḥ pṛcchasi ye vayaṃ sma; na cāpi jānīma taveha nātham || vayaṃ hi mānaṃ tava vardhayantaḥ; pṛcchāma bhadre prabhavaṃ prabhuṃ ca || ācakṣva bandhūṃś ca patiṃ kulaṃ ca; tattvena yac ceha karoṣi kāryam || ahaṃ tu rājñaḥ surathasya putro; yaṃ koṭikāśyeti vidur manuṣyāḥ || asau tu yas tiṣṭhati kāñcanāṅge; rathe huto 'gniś cayane yathaiva || trigartarājaḥ kamalāyatākṣi; kṣemaṃkaro nāma sa eṣa vīraḥ || asmāt paras tv eṣa mahādhanuṣmān; putraḥ kuṇindādhipater variṣṭhaḥ || nirīkṣate tvāṃ vipulāyatāṃsaḥ; suvismitaḥ parvatavāsanityaḥ || asau tu yaḥ puṣkariṇīsamīpe; śyāmo yuvā tiṣṭhati darśanīyaḥ || ikṣvākurājñaḥ subalasya putraḥ; sa eṣa hantā dviṣatāṃ sugātri || yasyānuyātraṃ dhvajinaḥ prayānti; sauvīrakā dvādaśa rājaputrāḥ || śoṇāśvayukteṣu ratheṣu sarve; makheṣu dīptā iva havyavāhāḥ || aṅgārakaḥ kuñjaraguptakaś ca; śatruṃjayaḥ saṃjayasupravṛddhau || prabhaṃkaro 'tha bhramaro raviś ca; śūraḥ pratāpaḥ kuharaś ca nāma || yaṃ ṣaṭsahasrā rathino 'nuyānti; nāgā hayāś caiva padātinaś ca || jayadratho nāma yadi śrutas te; sauvīrarājaḥ subhage sa eṣaḥ || tasyāpare bhrātaro 'dīnasattvā; balāhakānīkavidāraṇādhyāḥ || sauvīravīrāḥ pravarā yuvāno; rājānam ete balino 'nuyānti || etaiḥ sahāyair upayāti rājā; marudgaṇair indra ivābhiguptaḥ || ajānatāṃ khyāpaya naḥ sukeśi; kasyāsi bhāryā duhitā ca kasya ||Koṭikāśya asks Draupadī who she is, standing alone in the ashram, bending down a branch of the kadamba tree, shining like a night-fire stirred by the wind; why she, so beautiful, is not afraid of the forest: whether she is a goddess, a yakṣī, a dānavī, an apsarā, the wife of a daitya, the daughter of the king of serpents, a wanderer of the forest at night, or the wife of Varuṇa, Yama, Soma, Kubera, Dhātā, Vidhātā, Savitā, Vibhu, or Śakra; he says that they do not know her protector and ask only to increase her honor; he asks her to name her kin, her husband, her lineage, and her purpose; then he introduces himself as Koṭikāśya, son of King Suratha, points out Kṣemaṅkara, the king of Trigarta, on a golden chariot, the son of the king of Kuṇinda, the son of Subala, king of the Ikṣvākus, the twelve princes of Sauvīra on chariots with red horses, their companions Aṅgāraka, Kuñjaraguptaka, Śatruñjaya, Sañjaya, Supravṛddha, Prabhaṅkara, Bhramara, Ravi, Śūra, Pratāpa, and Kuhara, six thousand charioteers, elephants, horses, and foot-soldiers, as well as Jayadratha, king of Sauvīra, with his brothers; this king advances with his allies, guarded like Indra by the Maruts, and Koṭikāśya asks the beautiful-haired woman to tell them who does not know her whose wife and whose daughter she is.
译文

Koṭikāśya said: "Who are you, bending a branch of the kadamba, standing alone in the ashram, shining, fair-browed one, like a tongue of flame at night stirred by the wind? You are endowed with extraordinary beauty. Why are you not afraid in the forest? Are you a goddess, a yakṣī, a dānavī, the finest apsarā, or the lovely wife of a daitya? Are you the beautiful daughter of the king of serpents, a wanderer of the forest, or a woman of the night? Or are you the wife of King Varuṇa, Yama, Soma, the lord of riches, Dhātā, Vidhātā, Savitā, Vibhu, or Śakra, come from his abode? You do not ask us who we are, and we do not know your protector here. To increase your honor, we ask you, fair one, of your origin and your lord. Tell us of your kin, your husband, your lineage, and the errand you pursue here. I am the son of King Suratha, whom people know as Koṭikāśya. And he who stands yonder on a golden chariot, like fire laid upon the altar, is the hero Kṣemaṅkara, king of Trigarta, lotus-eyed one. Beyond him is a mighty archer, the finest son of the lord of Kuṇinda, broad-shouldered, a dweller of the mountains; he gazes upon you in great wonder. And that dark, handsome youth by the pool is the son of Subala, king of the Ikṣvākus, a slayer of foes, lovely one. He is followed by twelve bannered princes of Sauvīra, all on chariots with red horses, shining like sacrificial fires at the rites: Aṅgāraka, Kuñjaraguptaka, Śatruñjaya, Sañjaya and Supravṛddha, Prabhaṅkara, Bhramara, Ravi, Śūra, Pratāpa, and Kuhara. Behind him who is called Jayadratha, if you have heard that name, the king of Sauvīra, march six thousand charioteers, elephants, horses, and foot-soldiers. His other brothers, undaunted in spirit, beginning with Balāhakānīkavidāraṇa, the finest young heroes of Sauvīra, mighty, follow the king. With these allies the king advances, guarded like Indra by the hosts of Maruts. Fair-haired one, tell us who do not know: whose wife and whose daughter are you?"

版本

dd898bcdf26b · 发布于 2026年7月16日 17:28:43 UTC

可用语言RUEN

用方向键翻颂