Mahabharata
Ṛśyaśṛṅga-aṅgānayana-parva (Rishyashringa Is Brought to Anga)3.113.16-25
3183 / 15823
Mahabharata · 3.113.16-25
Devanāgarī

स वै श्रान्तः क्षुधितः काश्यपस् तान्; घोषान् समासादितवान् समृद्धान् ॥
गोपैश् च तैर् विधिवत् पूज्यमानो; राजेव तां रात्रिम् उवास तत्र ॥
संप्राप्य सत्कारम् अतीव तेभ्यः; प्रोवाच कस्य प्रथिताः स्थ सौम्याः ॥
ऊचुस् ततस् ते ऽभ्युपगम्य सर्वे; धनं तवेदं विहितं सुतस्य ॥
देशे तु देशे तु स पूज्यमानस्; तांश् चैव शृण्वन् मधुरान् प्रलापान् ॥
प्रशान्तभूयिष्ठरजाः प्रहृष्टः; समाससादाङ्गपतिं पुरस्थम् ॥
संपूजितस् तेन नरर्षभेण; ददर्श पुत्रं दिवि देवं यथेन्द्रम् ॥
शान्तां स्नुषां चैव ददर्श तत्र; सौदामिनीम् उच्चरन्तीं यथैव ॥
ग्रामांश् च घोषांश् च सुतं च दृष्ट्वा; शान्तां च शान्तो ऽस्य परः स कोपः ॥
चकार तस्मै परमं प्रसादं; विभाण्डको भूमिपतेर् नरेन्द्र ॥
स तत्र निक्षिप्य सुतं महर्षिर्; उवाच सूर्याग्निसमप्रभावम् ॥
जाते पुत्रे वनम् एवाव्रजेथा; राज्ञः प्रियाण्य् अस्य सर्वाणि कृत्वा ॥
स तद्वचः कृतवान् ऋश्यशृङ्गो; ययौ च यत्रास्य पिता बभूव ॥
शान्ता चैनं पर्यचरद् यथावत्; खे रोहिणी सोमम् इवानुकूला ॥
अरुन्धती वा सुभगा वसिष्ठं; लोपामुद्रा वापि यथा ह्य् अगस्त्यम् ॥
नलस्य वा दमयन्ती यथाभूद्; यथा शची वज्रधरस्य चैव ॥
नाडायनी चेन्द्रसेना यथैव; वश्या नित्यं मुद्गलस्याजमीढ ॥
तथा शान्ता ऋश्यशृङ्गं वनस्थं; प्रीत्या युक्ता पर्यचरन् नरेन्द्र ॥
तस्याश्रमः पुण्य एषो विभाति; महाह्रदं शोभयन् पुण्यकीर्तेः ॥
अत्र स्नातः कृतकृत्यो विशुद्धस्; तीर्थान्य् अन्यान्य् अनुसंयाहि राजन् ॥

Transliteration (IAST)

sa vai śrāntaḥ kṣudhitaḥ kāśyapas tān; ghoṣān samāsāditavān samṛddhān ||
gopaiś ca tair vidhivat pūjyamāno; rājeva tāṃ rātrim uvāsa tatra ||
saṃprāpya satkāram atīva tebhyaḥ; provāca kasya prathitāḥ stha saumyāḥ ||
ūcus tatas te 'bhyupagamya sarve; dhanaṃ tavedaṃ vihitaṃ sutasya ||
deśe tu deśe tu sa pūjyamānas; tāṃś caiva śṛṇvan madhurān pralāpān ||
praśāntabhūyiṣṭharajāḥ prahṛṣṭaḥ; samāsasādāṅgapatiṃ purastham ||
saṃpūjitas tena nararṣabheṇa; dadarśa putraṃ divi devaṃ yathendram ||
śāntāṃ snuṣāṃ caiva dadarśa tatra; saudāminīm uccarantīṃ yathaiva ||
grāmāṃś ca ghoṣāṃś ca sutaṃ ca dṛṣṭvā; śāntāṃ ca śānto 'sya paraḥ sa kopaḥ ||
cakāra tasmai paramaṃ prasādaṃ; vibhāṇḍako bhūmipater narendra ||
sa tatra nikṣipya sutaṃ maharṣir; uvāca sūryāgnisamaprabhāvam ||
jāte putre vanam evāvrajethā; rājñaḥ priyāṇy asya sarvāṇi kṛtvā ||
sa tadvacaḥ kṛtavān ṛśyaśṛṅgo; yayau ca yatrāsya pitā babhūva ||
śāntā cainaṃ paryacarad yathāvat; khe rohiṇī somam ivānukūlā ||
arundhatī vā subhagā vasiṣṭhaṃ; lopāmudrā vāpi yathā hy agastyam ||
nalasya vā damayantī yathābhūd; yathā śacī vajradharasya caiva ||
nāḍāyanī cendrasenā yathaiva; vaśyā nityaṃ mudgalasyājamīḍha ||
tathā śāntā ṛśyaśṛṅgaṃ vanasthaṃ; prītyā yuktā paryacaran narendra ||
tasyāśramaḥ puṇya eṣo vibhāti; mahāhradaṃ śobhayan puṇyakīrteḥ ||
atra snātaḥ kṛtakṛtyo viśuddhas; tīrthāny anyāny anusaṃyāhi rājan ||

Word-by-word
SanskritIASTMeaning
स वै श्रान्तः क्षुधितः काश्यपस् तान्; घोषान् समासादितवान् समृद्धान् ॥ गोपैश् च तैर् विधिवत् पूज्यमानो; राजेव तां रात्रिम् उवास तत्र ॥ संप्राप्य सत्कारम् अतीव तेभ्यः; प्रोवाच कस्य प्रथिताः स्थ सौम्याः ॥ ऊचुस् ततस् ते ऽभ्युपगम्य सर्वे; धनं तवेदं विहितं सुतस्य ॥ देशे तु देशे तु स पूज्यमानस्; तांश् चैव शृण्वन् मधुरान् प्रलापान् ॥ प्रशान्तभूयिष्ठरजाः प्रहृष्टः; समाससादाङ्गपतिं पुरस्थम् ॥ संपूजितस् तेन नरर्षभेण; ददर्श पुत्रं दिवि देवं यथेन्द्रम् ॥ शान्तां स्नुषां चैव ददर्श तत्र; सौदामिनीम् उच्चरन्तीं यथैव ॥ ग्रामांश् च घोषांश् च सुतं च दृष्ट्वा; शान्तां च शान्तो ऽस्य परः स कोपः ॥ चकार तस्मै परमं प्रसादं; विभाण्डको भूमिपतेर् नरेन्द्र ॥ स तत्र निक्षिप्य सुतं महर्षिर्; उवाच सूर्याग्निसमप्रभावम् ॥ जाते पुत्रे वनम् एवाव्रजेथा; राज्ञः प्रियाण्य् अस्य सर्वाणि कृत्वा ॥ स तद्वचः कृतवान् ऋश्यशृङ्गो; ययौ च यत्रास्य पिता बभूव ॥ शान्ता चैनं पर्यचरद् यथावत्; खे रोहिणी सोमम् इवानुकूला ॥ अरुन्धती वा सुभगा वसिष्ठं; लोपामुद्रा वापि यथा ह्य् अगस्त्यम् ॥ नलस्य वा दमयन्ती यथाभूद्; यथा शची वज्रधरस्य चैव ॥ नाडायनी चेन्द्रसेना यथैव; वश्या नित्यं मुद्गलस्याजमीढ ॥ तथा शान्ता ऋश्यशृङ्गं वनस्थं; प्रीत्या युक्ता पर्यचरन् नरेन्द्र ॥ तस्याश्रमः पुण्य एषो विभाति; महाह्रदं शोभयन् पुण्यकीर्तेः ॥ अत्र स्नातः कृतकृत्यो विशुद्धस्; तीर्थान्य् अन्यान्य् अनुसंयाहि राजन् ॥sa vai śrāntaḥ kṣudhitaḥ kāśyapas tān; ghoṣān samāsāditavān samṛddhān || gopaiś ca tair vidhivat pūjyamāno; rājeva tāṃ rātrim uvāsa tatra || saṃprāpya satkāram atīva tebhyaḥ; provāca kasya prathitāḥ stha saumyāḥ || ūcus tatas te 'bhyupagamya sarve; dhanaṃ tavedaṃ vihitaṃ sutasya || deśe tu deśe tu sa pūjyamānas; tāṃś caiva śṛṇvan madhurān pralāpān || praśāntabhūyiṣṭharajāḥ prahṛṣṭaḥ; samāsasādāṅgapatiṃ purastham || saṃpūjitas tena nararṣabheṇa; dadarśa putraṃ divi devaṃ yathendram || śāntāṃ snuṣāṃ caiva dadarśa tatra; saudāminīm uccarantīṃ yathaiva || grāmāṃś ca ghoṣāṃś ca sutaṃ ca dṛṣṭvā; śāntāṃ ca śānto 'sya paraḥ sa kopaḥ || cakāra tasmai paramaṃ prasādaṃ; vibhāṇḍako bhūmipater narendra || sa tatra nikṣipya sutaṃ maharṣir; uvāca sūryāgnisamaprabhāvam || jāte putre vanam evāvrajethā; rājñaḥ priyāṇy asya sarvāṇi kṛtvā || sa tadvacaḥ kṛtavān ṛśyaśṛṅgo; yayau ca yatrāsya pitā babhūva || śāntā cainaṃ paryacarad yathāvat; khe rohiṇī somam ivānukūlā || arundhatī vā subhagā vasiṣṭhaṃ; lopāmudrā vāpi yathā hy agastyam || nalasya vā damayantī yathābhūd; yathā śacī vajradharasya caiva || nāḍāyanī cendrasenā yathaiva; vaśyā nityaṃ mudgalasyājamīḍha || tathā śāntā ṛśyaśṛṅgaṃ vanasthaṃ; prītyā yuktā paryacaran narendra || tasyāśramaḥ puṇya eṣo vibhāti; mahāhradaṃ śobhayan puṇyakīrteḥ || atra snātaḥ kṛtakṛtyo viśuddhas; tīrthāny anyāny anusaṃyāhi rājan ||Weary and hungry, Vibhandaka comes upon the rich settlements of the cowherds, where he is honored as a king; having received a most exalted welcome, he asks whose people they are and hears that this is his son's wealth; in every region he is honored so, and, hearing their sweet words, he grows calm, rejoices, and reaches the lord of the Angas; the king honors him, and Vibhandaka sees his son like Indra in heaven and his daughter-in-law Shanta like lightning, and also the villages and pastures; his wrath departs, he bestows the highest favor upon the king, and, leaving his son there, instructs Rishyashringa that once a son is born and all that pleases the king is accomplished, he should return to the forest; Rishyashringa fulfills his father's word, and Shanta serves him as Rohini serves Soma, Arundhati serves Vasishtha, Lopamudra serves Agastya, Damayanti served Nala, Shachi serves Indra; Lomasha points out the sacred ashram and bids Yudhishthira bathe and proceed to the other holy fords.
Translation

Weary and hungry, Kashyapa reached the rich settlements of the cowherds. The cowherds honored him as a king, and he spent the night there. Having received from them an exceedingly exalted welcome, he asked: "Whose are you, good people, so renowned?" All of them, coming forward, answered: "This wealth is appointed to your son." In every region he was honored thus, and, hearing their sweet words, he grew calmer still and, rejoicing, reached the capital of the lord of the Angas. Honored by that bull among men, he saw his son as though Indra in heaven, and there he saw his daughter-in-law Shanta, radiant as lightning. Seeing the villages, the pastures, his son, and Shanta, his wrath was wholly stilled, and he showed the lord of the land the highest favor. Leaving his son there, the great sage said to Rishyashringa, radiant as sun and fire: "When a son is born, return to the forest, having first accomplished all that pleases this king." Rishyashringa fulfilled that word and went to where his father was. And Shanta served him duly, gracious as Rohini to Soma in the sky, as fortunate Arundhati to Vasishtha, as Lopamudra to Agastya, as Damayanti to Nala, as Shachi to the wielder of the thunderbolt, as Indrasena to Mudgala. So Shanta, joined with love, served the forest-dwelling Rishyashringa, O king. Here his sacred ashram shines, adorning the great lake. Having bathed here, your task accomplished and purified, go on, O king, to the other holy fords."

Version

59f0468dfc32 · published Jul 16, 2026, 5:02:54 PM UTC

Available inRUEN

Page between verses with