ततो मनुर् महाराज यथोक्तं मत्स्यकेन ह ॥
बीजान्य् आदाय सर्वाणि सागरं पुप्लुवे तदा ॥
नावा तु शुभया वीर महोर्मिणम् अरिंदम ॥
चिन्तयाम् आस च मनुस् तं मत्स्यं पृथिवीपते ॥
स च तच् चिन्तितं ज्ञात्वा मत्स्यः परपुरंजय ॥
शृङ्गी तत्राजगामाशु तदा भरतसत्तम ॥
तं दृष्ट्वा मनुजेन्द्रेन्द्र मनुर् मत्स्यं जलार्णवे ॥
शृङ्गिणं तं यथोक्तेन रूपेणाद्रिम् इवोच्छ्रितम् ॥
वटाकरमयं पाशम् अथ मत्स्यस्य मूर्धनि ॥
मनुर् मनुजशार्दूल तस्मिञ् शृङ्गे न्यवेशयत् ॥
संयतस् तेन पाशेन मत्स्यः परपुरंजय ॥
वेगेन महता नावं प्राकर्षल् लवणाम्भसि ॥
स ततार तया नावा समुद्रं मनुजेश्वर ॥
नृत्यमानम् इवोर्मीभिर् गर्जमानम् इवाम्भसा ॥
क्षोभ्यमाणा महावातैः सा नौस् तस्मिन् महोदधौ ॥
घूर्णते चपलेव स्त्री मत्ता परपुरंजय ॥
नैव भूमिर् न च दिशः प्रदिशो वा चकाशिरे ॥
सर्वम् आम्भसम् एवासीत् खं द्यौश् च नरपुंगव ॥
एवंभूते तदा लोके संकुले भरतर्षभ ॥
अदृश्यन्त सप्तर्षयो मनुर् मत्स्यः सहैव ह ॥
एवं बहून् वर्षगणांस् तां नावं सो ऽथ मत्स्यकः ॥
चकर्षातन्द्रितो राजंस् तस्मिन् सलिलसंचये ॥
ततो हिमवतः शृङ्गं यत् परं पुरुषर्षभ ॥
तत्राकर्षत् ततो नावं स मत्स्यः कुरुनन्दन ॥
ततो ऽब्रवीत् तदा मत्स्यस् तान् ऋषीन् प्रहसञ् शनैः ॥
अस्मिन् हिमवतः शृङ्गे नावं बध्नीत माचिरम् ॥
सा बद्धा तत्र तैस् तूर्णम् ऋषिभिर् भरतर्षभ ॥
नौर् मत्स्यस्य वचः श्रुत्वा शृङ्गे हिमवतस् तदा ॥
तच् च नौबन्धनं नाम शृङ्गं हिमवतः परम् ॥
ख्यातम् अद्यापि कौन्तेय तद् विद्धि भरतर्षभ ॥
tato manur mahārāja yathoktaṃ matsyakena ha ||
bījāny ādāya sarvāṇi sāgaraṃ pupluve tadā ||
nāvā tu śubhayā vīra mahormiṇam ariṃdama ||
cintayām āsa ca manus taṃ matsyaṃ pṛthivīpate ||
sa ca tac cintitaṃ jñātvā matsyaḥ parapuraṃjaya ||
śṛṅgī tatrājagāmāśu tadā bharatasattama ||
taṃ dṛṣṭvā manujendrendra manur matsyaṃ jalārṇave ||
śṛṅgiṇaṃ taṃ yathoktena rūpeṇādrim ivocchritam ||
vaṭākaramayaṃ pāśam atha matsyasya mūrdhani ||
manur manujaśārdūla tasmiñ śṛṅge nyaveśayat ||
saṃyatas tena pāśena matsyaḥ parapuraṃjaya ||
vegena mahatā nāvaṃ prākarṣal lavaṇāmbhasi ||
sa tatāra tayā nāvā samudraṃ manujeśvara ||
nṛtyamānam ivormībhir garjamānam ivāmbhasā ||
kṣobhyamāṇā mahāvātaiḥ sā naus tasmin mahodadhau ||
ghūrṇate capaleva strī mattā parapuraṃjaya ||
naiva bhūmir na ca diśaḥ pradiśo vā cakāśire ||
sarvam āmbhasam evāsīt khaṃ dyauś ca narapuṃgava ||
evaṃbhūte tadā loke saṃkule bharatarṣabha ||
adṛśyanta saptarṣayo manur matsyaḥ sahaiva ha ||
evaṃ bahūn varṣagaṇāṃs tāṃ nāvaṃ so 'tha matsyakaḥ ||
cakarṣātandrito rājaṃs tasmin salilasaṃcaye ||
tato himavataḥ śṛṅgaṃ yat paraṃ puruṣarṣabha ||
tatrākarṣat tato nāvaṃ sa matsyaḥ kurunandana ||
tato 'bravīt tadā matsyas tān ṛṣīn prahasañ śanaiḥ ||
asmin himavataḥ śṛṅge nāvaṃ badhnīta māciram ||
sā baddhā tatra tais tūrṇam ṛṣibhir bharatarṣabha ||
naur matsyasya vacaḥ śrutvā śṛṅge himavatas tadā ||
tac ca naubandhanaṃ nāma śṛṅgaṃ himavataḥ param ||
khyātam adyāpi kaunteya tad viddhi bharatarṣabha ||
«Ману сделал все, как было сказано. Когда мир покрылся водой, в океане появилась рогатая рыба. Ману привязал корабль к ее рогу, и она много лет вела судно через ревущее море. Наконец она привела их к высочайшей вершине Химавата и велела риши привязать корабль там. С тех пор эта вершина известна как Наубандхана, место привязи корабля».
20c585a2d4a5 · published Jun 18, 2026, 6:18:32 AM UTC
Page between verses with
На водах пралаи нет опоры, кроме божественного руководства. Канат, рог Рыбы и вершина горы становятся знаками связи между милостью и послушанием.