प्रीतैश् च त्रिदशैः सर्वैर् महर्षिसहितैस् तदा ॥
वरं वृणीष्वेत्य् उक्तः स प्राञ्जलिः प्रणतस् तदा ॥
अतीव मुदितो राजन्न् इदं वचनम् अब्रवीत् ॥
दद्यां वित्तं द्विजाग्र्येभ्यः शत्रूणां चापि दुर्जयः ॥
सख्यं च विष्णुना मे स्याद् भूतेष्व् अद्रोह एव च ॥
धर्मे रतिश् च सततं स्वर्गे वासस् तथाक्षयः ॥
तथास्त्व् इति ततो देवैः प्रीतैर् उक्तः स पार्थिवः ॥
ऋषिभिश् च सगन्धर्वैर् उत्तङ्केन च धीमता ॥
सभाज्य चैनं विविधैर् आशीर्वादैस् ततो नृपम् ॥
देवा महर्षयश् चैव स्वानि स्थानानि भेजिरे ॥
तस्य पुत्रास् त्रयः शिष्टा युधिष्ठिर तदाभवन् ॥
दृढाश्वः कपिलाश्वश् च चन्द्राश्वश् चैव भारत ॥
तेभ्यः परम्परा राजन्न् इक्ष्वाकूणां महात्मनाम् ॥
एवं स निहतस् तेन कुवलाश्वेन सत्तम ॥
धुन्धुर् दैत्यो महावीर्यो मधुकैटभयोः सुतः ॥
कुवलाश्वस् तु नृपतिर् धुन्धुमार इति स्मृतः ॥
नाम्ना च गुणसंयुक्तस् तदा प्रभृति सो ऽभवत् ॥
एतत् ते सर्वम् आख्यातं यन् मां त्वं परिपृच्छसि ॥
धौन्धुमारम् उपाख्यानं प्रथितं यस्य कर्मणा ॥
इदं तु पुण्यम् आख्यानं विष्णोः समनुकीर्तनम् ॥
शृणुयाद् यः स धर्मात्मा पुत्रवांश् च भवेन् नरः ॥
आयुष्मान् धृतिमांश् चैव श्रुत्वा भवति पर्वसु ॥
न च व्याधिभयं किं चित् प्राप्नोति विगतज्वरः ॥
prītaiś ca tridaśaiḥ sarvair maharṣisahitais tadā ||
varaṃ vṛṇīṣvety uktaḥ sa prāñjaliḥ praṇatas tadā ||
atīva mudito rājann idaṃ vacanam abravīt ||
dadyāṃ vittaṃ dvijāgryebhyaḥ śatrūṇāṃ cāpi durjayaḥ ||
sakhyaṃ ca viṣṇunā me syād bhūteṣv adroha eva ca ||
dharme ratiś ca satataṃ svarge vāsas tathākṣayaḥ ||
tathāstv iti tato devaiḥ prītair uktaḥ sa pārthivaḥ ||
ṛṣibhiś ca sagandharvair uttaṅkena ca dhīmatā ||
sabhājya cainaṃ vividhair āśīrvādais tato nṛpam ||
devā maharṣayaś caiva svāni sthānāni bhejire ||
tasya putrās trayaḥ śiṣṭā yudhiṣṭhira tadābhavan ||
dṛḍhāśvaḥ kapilāśvaś ca candrāśvaś caiva bhārata ||
tebhyaḥ paramparā rājann ikṣvākūṇāṃ mahātmanām ||
evaṃ sa nihatas tena kuvalāśvena sattama ||
dhundhur daityo mahāvīryo madhukaiṭabhayoḥ sutaḥ ||
kuvalāśvas tu nṛpatir dhundhumāra iti smṛtaḥ ||
nāmnā ca guṇasaṃyuktas tadā prabhṛti so 'bhavat ||
etat te sarvam ākhyātaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi ||
dhaundhumāram upākhyānaṃ prathitaṃ yasya karmaṇā ||
idaṃ tu puṇyam ākhyānaṃ viṣṇoḥ samanukīrtanam ||
śṛṇuyād yaḥ sa dharmātmā putravāṃś ca bhaven naraḥ ||
āyuṣmān dhṛtimāṃś caiva śrutvā bhavati parvasu ||
na ca vyādhibhayaṃ kiṃ cit prāpnoti vigatajvaraḥ ||
The gods, pleased, together with the great seers, the gandharvas, and the wise Uttanka, said to the king: 'Ask for a boon.' Kuvalashva, joining his palms, asked: 'Let me give wealth to the foremost of the twice-born, let me be hard to overcome for my enemies, let me have friendship with Vishnu, freedom from harming any being, a constant love for dharma, and an imperishable dwelling in heaven.' The gods answered, 'So be it,' honored the king with manifold blessings, and returned to their own abodes. Three sons remained to him: Dridhashva, Kapilashva, and Chandrashva, from whom the line of the Ikshvakus continued. Thus was Dhundhu, the son of Madhu and Kaitabha, destroyed, and Kuvalashva became known as Dhundhumara. Whoever listens to this sacred narrative, which glorifies Vishnu, becomes righteous, obtains sons, long life, and steadfastness, and knows no fear of disease.
99011d7ee559 · published Jul 16, 2026, 5:17:03 PM UTC
Available inRUENPage between verses with
The boon Kuvalashva chooses reveals the maturity of the victor: wealth for the brahmanas, friendship with Vishnu, harmlessness, and love for dharma. In this way martial glory is purified through service.