Mahabharata
Pāṇḍava-pratyāgamana-anudhāvana-parva (The Pāṇḍavas' Return and the Pursuit)3.253.22-26
3615 / 15823
Mahabharata · 3.253.22-26
Devanāgarī

वैशंपायन उवाच
एतावद् उक्त्वा प्रययुर् हि शीघ्रं; तान्य् एव वर्त्मान्य् अनुवर्तमानाः ॥
मुहुर् मुहुर् व्यालवद् उच्छ्वसन्तो; ज्यां विक्षिपन्तश् च महाधनुर्भ्यः ॥
ततो ऽपश्यंस् तस्य सैन्यस्य रेणुम्; उद्धूतं वै वाजिखुरप्रणुन्नम् ॥
पदातीनां मध्यगतं च धौम्यं; विक्रोशन्तं भीमम् अभिद्रवेति ॥
ते सान्त्व्य धौम्यं परिदीनसत्त्वाः; सुखं भवान् एत्व् इति राजपुत्राः ॥
श्येना यथैवामिषसंप्रयुक्ता; जवेन तत् सैन्यम् अथाभ्यधावन् ॥
तेषां महेन्द्रोपमविक्रमाणां; संरब्धानां धर्षणाद् याज्ञसेन्याः ॥
क्रोधः प्रजज्वाल जयद्रथं च; दृष्ट्वा प्रियां तस्य रथे स्थितां च ॥
प्रचुक्रुशुश् चाप्य् अथ सिन्धुराजं; वृकोदरश् चैव धनंजयश् च ॥
यमौ च राजा च महाधनुर्धरास्; ततो दिशः संमुमुहुः परेषाम् ॥

Transliteration (IAST)

vaiśaṃpāyana uvāca
etāvad uktvā prayayur hi śīghraṃ; tāny eva vartmāny anuvartamānāḥ ||
muhur muhur vyālavad ucchvasanto; jyāṃ vikṣipantaś ca mahādhanurbhyaḥ ||
tato 'paśyaṃs tasya sainyasya reṇum; uddhūtaṃ vai vājikhurapraṇunnam ||
padātīnāṃ madhyagataṃ ca dhaumyaṃ; vikrośantaṃ bhīmam abhidraveti ||
te sāntvya dhaumyaṃ paridīnasattvāḥ; sukhaṃ bhavān etv iti rājaputrāḥ ||
śyenā yathaivāmiṣasaṃprayuktā; javena tat sainyam athābhyadhāvan ||
teṣāṃ mahendropamavikramāṇāṃ; saṃrabdhānāṃ dharṣaṇād yājñasenyāḥ ||
krodhaḥ prajajvāla jayadrathaṃ ca; dṛṣṭvā priyāṃ tasya rathe sthitāṃ ca ||
pracukruśuś cāpy atha sindhurājaṃ; vṛkodaraś caiva dhanaṃjayaś ca ||
yamau ca rājā ca mahādhanurdharās; tato diśaḥ saṃmumuhuḥ pareṣām ||

Word-by-word
SanskritIASTMeaning
वैशंपायन उवाच एतावद् उक्त्वा प्रययुर् हि शीघ्रं; तान्य् एव वर्त्मान्य् अनुवर्तमानाः ॥ मुहुर् मुहुर् व्यालवद् उच्छ्वसन्तो; ज्यां विक्षिपन्तश् च महाधनुर्भ्यः ॥ ततो ऽपश्यंस् तस्य सैन्यस्य रेणुम्; उद्धूतं वै वाजिखुरप्रणुन्नम् ॥ पदातीनां मध्यगतं च धौम्यं; विक्रोशन्तं भीमम् अभिद्रवेति ॥ ते सान्त्व्य धौम्यं परिदीनसत्त्वाः; सुखं भवान् एत्व् इति राजपुत्राः ॥ श्येना यथैवामिषसंप्रयुक्ता; जवेन तत् सैन्यम् अथाभ्यधावन् ॥ तेषां महेन्द्रोपमविक्रमाणां; संरब्धानां धर्षणाद् याज्ञसेन्याः ॥ क्रोधः प्रजज्वाल जयद्रथं च; दृष्ट्वा प्रियां तस्य रथे स्थितां च ॥ प्रचुक्रुशुश् चाप्य् अथ सिन्धुराजं; वृकोदरश् चैव धनंजयश् च ॥ यमौ च राजा च महाधनुर्धरास्; ततो दिशः संमुमुहुः परेषाम् ॥vaiśaṃpāyana uvāca etāvad uktvā prayayur hi śīghraṃ; tāny eva vartmāny anuvartamānāḥ || muhur muhur vyālavad ucchvasanto; jyāṃ vikṣipantaś ca mahādhanurbhyaḥ || tato 'paśyaṃs tasya sainyasya reṇum; uddhūtaṃ vai vājikhurapraṇunnam || padātīnāṃ madhyagataṃ ca dhaumyaṃ; vikrośantaṃ bhīmam abhidraveti || te sāntvya dhaumyaṃ paridīnasattvāḥ; sukhaṃ bhavān etv iti rājaputrāḥ || śyenā yathaivāmiṣasaṃprayuktā; javena tat sainyam athābhyadhāvan || teṣāṃ mahendropamavikramāṇāṃ; saṃrabdhānāṃ dharṣaṇād yājñasenyāḥ || krodhaḥ prajajvāla jayadrathaṃ ca; dṛṣṭvā priyāṃ tasya rathe sthitāṃ ca || pracukruśuś cāpy atha sindhurājaṃ; vṛkodaraś caiva dhanaṃjayaś ca || yamau ca rājā ca mahādhanurdharās; tato diśaḥ saṃmumuhuḥ pareṣām ||The Pandavas set off quickly along the same tracks, sighing often like serpents and drawing the strings of their great bows; they see the dust of the army raised by the hooves of horses, and Dhaumya among the foot-soldiers crying out for Bhima to run; having comforted Dhaumya, the princes, like hawks after flesh, rush swiftly upon the army; seeing their beloved on Jayadratha's chariot, their fury at the outrage done to Yajnaseni blazes up, and Bhima, Dhananjaya, the twins, and the king, the great archers, cry out at the king of Sindhu so that the enemy ranks fall into confusion.
Translation

Having said this, they set off quickly, following the same tracks, sighing again and again like serpents and drawing the strings of their great bows. Then they saw the dust of his army, raised by the hooves of horses, and Dhaumya amid the foot-soldiers, crying out: 'Bhima, run!' Having comforted Dhaumya -- 'May it go well with you' -- the princes, their hearts seized with grief, rushed swiftly upon that army like hawks swooping down on flesh. In these heroes, whose valor rivaled Mahendra's and who burned with fury at the outrage done to the daughter of Yajnasena, wrath blazed up when they saw their beloved standing on Jayadratha's chariot. Bhima, Dhananjaya, the twins, and the king, the great archers, cried out at the king of Sindhu; and then the enemy ranks fell into confusion.

Version

8313df8d6cb2 · published Jul 16, 2026, 5:27:38 PM UTC

Available inRUEN

Page between verses with