महाभारत
Lomaśa-yudhiṣṭhira-saṃvāda-parva (Preparation for the Pilgrimage)3.90.1-13
3122 / 15823
महाभारत · 3.90.1-13
देवनागरी

लोमश उवाच
धनंजयेन चाप्य् उक्तं यत् तच् छृणु युधिष्ठिर ॥
युधिष्ठिरं भ्रातरं मे योजयेर् धर्म्यया श्रिया ॥
त्वं हि धर्मान् परान् वेत्थ तपांसि च तपोधन ॥
श्रीमतां चापि जानासि राज्ञां धर्मं सनातनम् ॥
स भवान् यत् परं वेद पावनं पुरुषान् प्रति ॥
तेन संयोजयेथास् त्वं तीर्थपुण्येन पाण्डवम् ॥
यथा तीर्थानि गच्छेत गाश् च दद्यात् स पार्थिवः ॥
तथा सर्वात्मना कार्यम् इति मां विजयो ऽब्रवीत् ॥
भवता चानुगुप्तो ऽसौ चरेत् तीर्थानि सर्वशः ॥
रक्षोभ्यो रक्षितव्यश् च दुर्गेषु विषमेषु च ॥
दधीच इव देवेन्द्रं यथा चाप्य् अङ्गिरा रविम् ॥
तथा रक्षस्व कौन्तेयं राक्षसेभ्यो द्विजोत्तम ॥
यातुधाना हि बहवो राक्षसाः पर्वतोपमाः ॥
त्वयाभिगुप्तान् कौन्तेयान् नातिवर्तेयुर् अन्तिकात् ॥
सो ऽहम् इन्द्रस्य वचनान् नियोगाद् अर्जुनस्य च ॥
रक्षमाणो भयेभ्यस् त्वां चरिष्यामि त्वया सह ॥
द्विस् तीर्थानि मया पूर्वं दृष्टानि कुरुनन्दन ॥
इदं तृतीयं द्रक्ष्यामि तान्य् एव भवता सह ॥
इयं राजर्षिभिर् याता पुण्यकृद्भिर् युधिष्ठिर ॥
मन्वादिभिर् महाराज तीर्थयात्रा भयापहा ॥
नानृजुर् नाकृतात्मा च नावैद्यो न च पापकृत् ॥
स्नाति तीर्थेषु कौरव्य न च वक्रमतिर् नरः ॥
त्वं तु धर्ममतिर् नित्यं धर्मज्ञः सत्यसंगरः ॥
विमुक्तः सर्वपापेभ्यो भूय एव भविष्यसि ॥
यथा भगीरथो राजा राजानश् च गयादयः ॥
यथा ययातिः कौन्तेय तथा त्वम् अपि पाण्डव ॥

लिप्यंतरण (IAST)

lomaśa uvāca
dhanaṃjayena cāpy uktaṃ yat tac chṛṇu yudhiṣṭhira ||
yudhiṣṭhiraṃ bhrātaraṃ me yojayer dharmyayā śriyā ||
tvaṃ hi dharmān parān vettha tapāṃsi ca tapodhana ||
śrīmatāṃ cāpi jānāsi rājñāṃ dharmaṃ sanātanam ||
sa bhavān yat paraṃ veda pāvanaṃ puruṣān prati ||
tena saṃyojayethās tvaṃ tīrthapuṇyena pāṇḍavam ||
yathā tīrthāni gaccheta gāś ca dadyāt sa pārthivaḥ ||
tathā sarvātmanā kāryam iti māṃ vijayo 'bravīt ||
bhavatā cānugupto 'sau caret tīrthāni sarvaśaḥ ||
rakṣobhyo rakṣitavyaś ca durgeṣu viṣameṣu ca ||
dadhīca iva devendraṃ yathā cāpy aṅgirā ravim ||
tathā rakṣasva kaunteyaṃ rākṣasebhyo dvijottama ||
yātudhānā hi bahavo rākṣasāḥ parvatopamāḥ ||
tvayābhiguptān kaunteyān nātivarteyur antikāt ||
so 'ham indrasya vacanān niyogād arjunasya ca ||
rakṣamāṇo bhayebhyas tvāṃ cariṣyāmi tvayā saha ||
dvis tīrthāni mayā pūrvaṃ dṛṣṭāni kurunandana ||
idaṃ tṛtīyaṃ drakṣyāmi tāny eva bhavatā saha ||
iyaṃ rājarṣibhir yātā puṇyakṛdbhir yudhiṣṭhira ||
manvādibhir mahārāja tīrthayātrā bhayāpahā ||
nānṛjur nākṛtātmā ca nāvaidyo na ca pāpakṛt ||
snāti tīrtheṣu kauravya na ca vakramatir naraḥ ||
tvaṃ tu dharmamatir nityaṃ dharmajñaḥ satyasaṃgaraḥ ||
vimuktaḥ sarvapāpebhyo bhūya eva bhaviṣyasi ||
yathā bhagīratho rājā rājānaś ca gayādayaḥ ||
yathā yayātiḥ kaunteya tathā tvam api pāṇḍava ||

शब्दशः अर्थ
संस्कृतIASTअर्थ
लोमश उवाच धनंजयेन चाप्य् उक्तं यत् तच् छृणु युधिष्ठिर ॥ युधिष्ठिरं भ्रातरं मे योजयेर् धर्म्यया श्रिया ॥ त्वं हि धर्मान् परान् वेत्थ तपांसि च तपोधन ॥ श्रीमतां चापि जानासि राज्ञां धर्मं सनातनम् ॥ स भवान् यत् परं वेद पावनं पुरुषान् प्रति ॥ तेन संयोजयेथास् त्वं तीर्थपुण्येन पाण्डवम् ॥ यथा तीर्थानि गच्छेत गाश् च दद्यात् स पार्थिवः ॥ तथा सर्वात्मना कार्यम् इति मां विजयो ऽब्रवीत् ॥ भवता चानुगुप्तो ऽसौ चरेत् तीर्थानि सर्वशः ॥ रक्षोभ्यो रक्षितव्यश् च दुर्गेषु विषमेषु च ॥ दधीच इव देवेन्द्रं यथा चाप्य् अङ्गिरा रविम् ॥ तथा रक्षस्व कौन्तेयं राक्षसेभ्यो द्विजोत्तम ॥ यातुधाना हि बहवो राक्षसाः पर्वतोपमाः ॥ त्वयाभिगुप्तान् कौन्तेयान् नातिवर्तेयुर् अन्तिकात् ॥ सो ऽहम् इन्द्रस्य वचनान् नियोगाद् अर्जुनस्य च ॥ रक्षमाणो भयेभ्यस् त्वां चरिष्यामि त्वया सह ॥ द्विस् तीर्थानि मया पूर्वं दृष्टानि कुरुनन्दन ॥ इदं तृतीयं द्रक्ष्यामि तान्य् एव भवता सह ॥ इयं राजर्षिभिर् याता पुण्यकृद्भिर् युधिष्ठिर ॥ मन्वादिभिर् महाराज तीर्थयात्रा भयापहा ॥ नानृजुर् नाकृतात्मा च नावैद्यो न च पापकृत् ॥ स्नाति तीर्थेषु कौरव्य न च वक्रमतिर् नरः ॥ त्वं तु धर्ममतिर् नित्यं धर्मज्ञः सत्यसंगरः ॥ विमुक्तः सर्वपापेभ्यो भूय एव भविष्यसि ॥ यथा भगीरथो राजा राजानश् च गयादयः ॥ यथा ययातिः कौन्तेय तथा त्वम् अपि पाण्डव ॥lomaśa uvāca dhanaṃjayena cāpy uktaṃ yat tac chṛṇu yudhiṣṭhira || yudhiṣṭhiraṃ bhrātaraṃ me yojayer dharmyayā śriyā || tvaṃ hi dharmān parān vettha tapāṃsi ca tapodhana || śrīmatāṃ cāpi jānāsi rājñāṃ dharmaṃ sanātanam || sa bhavān yat paraṃ veda pāvanaṃ puruṣān prati || tena saṃyojayethās tvaṃ tīrthapuṇyena pāṇḍavam || yathā tīrthāni gaccheta gāś ca dadyāt sa pārthivaḥ || tathā sarvātmanā kāryam iti māṃ vijayo 'bravīt || bhavatā cānugupto 'sau caret tīrthāni sarvaśaḥ || rakṣobhyo rakṣitavyaś ca durgeṣu viṣameṣu ca || dadhīca iva devendraṃ yathā cāpy aṅgirā ravim || tathā rakṣasva kaunteyaṃ rākṣasebhyo dvijottama || yātudhānā hi bahavo rākṣasāḥ parvatopamāḥ || tvayābhiguptān kaunteyān nātivarteyur antikāt || so 'ham indrasya vacanān niyogād arjunasya ca || rakṣamāṇo bhayebhyas tvāṃ cariṣyāmi tvayā saha || dvis tīrthāni mayā pūrvaṃ dṛṣṭāni kurunandana || idaṃ tṛtīyaṃ drakṣyāmi tāny eva bhavatā saha || iyaṃ rājarṣibhir yātā puṇyakṛdbhir yudhiṣṭhira || manvādibhir mahārāja tīrthayātrā bhayāpahā || nānṛjur nākṛtātmā ca nāvaidyo na ca pāpakṛt || snāti tīrtheṣu kauravya na ca vakramatir naraḥ || tvaṃ tu dharmamatir nityaṃ dharmajñaḥ satyasaṃgaraḥ || vimuktaḥ sarvapāpebhyo bhūya eva bhaviṣyasi || yathā bhagīratho rājā rājānaś ca gayādayaḥ || yathā yayātiḥ kaunteya tathā tvam api pāṇḍava ||Lomasha conveys Arjuna's words: Yudhishthira must be joined with righteous glory and the sanctity of the tirthas; let him go through the tirthas and give away cows, be protected by Lomasha from the rakshasas, and let his pilgrimage retrace the path of the ancient royal sages; only a man who is upright, purified, and righteous bathes in the tirthas, and Yudhishthira will become even freer from sins.
अनुवाद

Lomasha said: 'Hear also what Dhananjaya said: "Join my brother Yudhishthira to righteous glory. You know the highest dharmas and austerities, you know the eternal dharma of illustrious kings. Therefore, by that highest thing which purifies men, join the Pandava to the sanctity of the tirthas. Make it so that this king walks through the tirthas and gives away cows." So Vijaya said to me. He also charged that under your protection you should pass through all the tirthas, and that I should guard you from the rakshasas in difficult and perilous places, as Dadhichi guarded Indra, and Angiras guarded the Sun. Many yatudhanas, rakshasas as huge as mountains, will not come near the Kauntyas while I am guarding them. Therefore, at Indra's word and Arjuna's charge, I shall walk together with you, guarding you from dangers. Twice before I have seen these tirthas, and now I shall see them a third time, together with you. This pilgrimage, which dispels fear, was undertaken by pious royal sages beginning with Manu. No man who is crooked, unrestrained, ignorant, or sinful bathes in the tirthas, nor one whose mind is twisted. But you are ever intent upon dharma, you know dharma, and you are true to your word; already freed from all sins, you shall become purer still. As King Bhagiratha, and kings such as Gaya, and as Yayati, O Kaunteya — so shall you too, O Pandava, walk this path.'

संस्करण

f468f8284c69 · प्रकाशित 16 जुल॰ 2026, 5:06:17 pm UTC

उपलब्ध भाषाएँRUEN

श्लोक बदलें इन कुंजियों से