महाभारत
Indra-skanda-saṃgrāma-viśākha-janma-parva (The Blow of the Vajra and the Birth of Viśākha)3.216.9-15
3524 / 15823
महाभारत · 3.216.9-15
देवनागरी

जिघांसून् उपसंप्राप्तान् देवान् दृष्ट्वा स पावकिः ॥
विससर्ज मुखात् क्रुद्धः प्रवृद्धाः पावकार्चिषः ॥
ता देवसैन्यान्य् अदहन् वेष्टमानानि भूतले ॥
ते प्रदीप्तशिरोदेहाः प्रदीप्तायुधवाहनाः ॥
प्रच्युताः सहसा भान्ति चित्रास् तारागणा इव ॥
दह्यमानाः प्रपन्नास् ते शरणं पावकात्मजम् ॥
देवा वज्रधरं त्यक्त्वा ततः शान्तिम् उपागताः ॥
त्यक्तो देवैस् ततः स्कन्दे वज्रं शक्रो ऽभ्यवासृजत् ॥
तद् विसृष्टं जघानाशु पार्श्वं स्कन्दस्य दक्षिणम् ॥
बिभेद च महाराज पार्श्वं तस्य महात्मनः ॥
वज्रप्रहारात् स्कन्दस्य संजातः पुरुषो ऽपरः ॥
युवा काञ्चनसंनाहः शक्तिधृग् दिव्यकुण्डलः ॥
यद् वज्रविशनाज् जातो विशाखस् तेन सो ऽभवत् ॥
तं जातम् अपरं दृष्ट्वा कालानलसमद्युतिम् ॥
भयाद् इन्द्रस् ततः स्कन्दं प्राञ्जलिः शरणं गतः ॥
तस्याभयं ददौ स्कन्दः सहसैन्यस्य सत्तम ॥
ततः प्रहृष्टास् त्रिदशा वादित्राण्य् अभ्यवादयन् ॥

लिप्यंतरण (IAST)

jighāṃsūn upasaṃprāptān devān dṛṣṭvā sa pāvakiḥ ||
visasarja mukhāt kruddhaḥ pravṛddhāḥ pāvakārciṣaḥ ||
tā devasainyāny adahan veṣṭamānāni bhūtale ||
te pradīptaśirodehāḥ pradīptāyudhavāhanāḥ ||
pracyutāḥ sahasā bhānti citrās tārāgaṇā iva ||
dahyamānāḥ prapannās te śaraṇaṃ pāvakātmajam ||
devā vajradharaṃ tyaktvā tataḥ śāntim upāgatāḥ ||
tyakto devais tataḥ skande vajraṃ śakro 'bhyavāsṛjat ||
tad visṛṣṭaṃ jaghānāśu pārśvaṃ skandasya dakṣiṇam ||
bibheda ca mahārāja pārśvaṃ tasya mahātmanaḥ ||
vajraprahārāt skandasya saṃjātaḥ puruṣo 'paraḥ ||
yuvā kāñcanasaṃnāhaḥ śaktidhṛg divyakuṇḍalaḥ ||
yad vajraviśanāj jāto viśākhas tena so 'bhavat ||
taṃ jātam aparaṃ dṛṣṭvā kālānalasamadyutim ||
bhayād indras tataḥ skandaṃ prāñjaliḥ śaraṇaṃ gataḥ ||
tasyābhayaṃ dadau skandaḥ sahasainyasya sattama ||
tataḥ prahṛṣṭās tridaśā vāditrāṇy abhyavādayan ||

शब्दशः अर्थ
संस्कृतIASTअर्थ
जिघांसून् उपसंप्राप्तान् देवान् दृष्ट्वा स पावकिः ॥ विससर्ज मुखात् क्रुद्धः प्रवृद्धाः पावकार्चिषः ॥ ता देवसैन्यान्य् अदहन् वेष्टमानानि भूतले ॥ ते प्रदीप्तशिरोदेहाः प्रदीप्तायुधवाहनाः ॥ प्रच्युताः सहसा भान्ति चित्रास् तारागणा इव ॥ दह्यमानाः प्रपन्नास् ते शरणं पावकात्मजम् ॥ देवा वज्रधरं त्यक्त्वा ततः शान्तिम् उपागताः ॥ त्यक्तो देवैस् ततः स्कन्दे वज्रं शक्रो ऽभ्यवासृजत् ॥ तद् विसृष्टं जघानाशु पार्श्वं स्कन्दस्य दक्षिणम् ॥ बिभेद च महाराज पार्श्वं तस्य महात्मनः ॥ वज्रप्रहारात् स्कन्दस्य संजातः पुरुषो ऽपरः ॥ युवा काञ्चनसंनाहः शक्तिधृग् दिव्यकुण्डलः ॥ यद् वज्रविशनाज् जातो विशाखस् तेन सो ऽभवत् ॥ तं जातम् अपरं दृष्ट्वा कालानलसमद्युतिम् ॥ भयाद् इन्द्रस् ततः स्कन्दं प्राञ्जलिः शरणं गतः ॥ तस्याभयं ददौ स्कन्दः सहसैन्यस्य सत्तम ॥ ततः प्रहृष्टास् त्रिदशा वादित्राण्य् अभ्यवादयन् ॥jighāṃsūn upasaṃprāptān devān dṛṣṭvā sa pāvakiḥ || visasarja mukhāt kruddhaḥ pravṛddhāḥ pāvakārciṣaḥ || tā devasainyāny adahan veṣṭamānāni bhūtale || te pradīptaśirodehāḥ pradīptāyudhavāhanāḥ || pracyutāḥ sahasā bhānti citrās tārāgaṇā iva || dahyamānāḥ prapannās te śaraṇaṃ pāvakātmajam || devā vajradharaṃ tyaktvā tataḥ śāntim upāgatāḥ || tyakto devais tataḥ skande vajraṃ śakro 'bhyavāsṛjat || tad visṛṣṭaṃ jaghānāśu pārśvaṃ skandasya dakṣiṇam || bibheda ca mahārāja pārśvaṃ tasya mahātmanaḥ || vajraprahārāt skandasya saṃjātaḥ puruṣo 'paraḥ || yuvā kāñcanasaṃnāhaḥ śaktidhṛg divyakuṇḍalaḥ || yad vajraviśanāj jāto viśākhas tena so 'bhavat || taṃ jātam aparaṃ dṛṣṭvā kālānalasamadyutim || bhayād indras tataḥ skandaṃ prāñjaliḥ śaraṇaṃ gataḥ || tasyābhayaṃ dadau skandaḥ sahasainyasya sattama || tataḥ prahṛṣṭās tridaśā vāditrāṇy abhyavādayan ||Seeing the gods who have come to kill him, the son of Pavaka releases from his mouth in fury tongues of fire grown vast, which burn the army of the gods writhing on the ground; with heads, bodies, weapons and mounts ablaze they fall like many-colored stars and take refuge with Skanda, abandoning Indra; then Indra hurls his vajra, and it strikes Skanda's right side and splits it; from the blow a youth is born in golden armor with a shakti and earrings, named Vishakha because he was born from the entry of the vajra; seeing him, blazing like the fire at the end of time, Indra in fear takes refuge with Skanda, hands folded; Skanda grants safety to him and his army, and the joyful gods begin to play their instruments.
अनुवाद

Seeing the gods who had come to kill him, the son of Pavaka grew enraged and released from his mouth tongues of flame that had swelled immense. They burned the armies of the gods, writhing upon the ground. With heads, bodies, weapons and mounts ablaze, they fell and shone like many-colored stars. Burning, they took refuge with the son of Pavaka and, forsaking Vajradhara, came to peace. Then, forsaken by the gods, Indra hurled his vajra at Skanda. It swiftly struck Skanda's right side and split it open. From the blow of the vajra another youth arose from Skanda, young, clad in golden armor, bearing a shakti and wearing divine earrings; because he was born from the entry of the vajra, he was named Vishakha. Seeing this other one thus born, blazing like the fire at the end of time, Indra in fear folded his hands and took refuge with Skanda. Skanda granted safety to him and his army, and the joyful gods struck up their instruments.

संस्करण

7a14c5eb5d37 · प्रकाशित 16 जुल॰ 2026, 5:22:26 pm UTC

उपलब्ध भाषाएँRUEN

श्लोक बदलें इन कुंजियों से