महाभारत
Svāhā-vara-rudra-gaṇa-śveta-parvata-parva (The Boon to Svāhā and the Glory of Mount Śveta)3.220.8-16
3536 / 15823
महाभारत · 3.220.8-16
देवनागरी

ततो ब्रह्मा महासेनं प्रजापतिर् अथाब्रवीत् ॥
अभिगच्छ महादेवं पितरं त्रिपुरार्दनम् ॥
रुद्रेणाग्निं समाविश्य स्वाहाम् आविश्य चोमया ॥
हितार्थं सर्वलोकानां जातस् त्वम् अपराजितः ॥
उमायोन्यां च रुद्रेण शुक्रं सिक्तं महात्मना ॥
आस्ते गिरौ निपतितं मिञ्जिकामिञ्जिकं यतः ॥
संभूतं लोहितोदे तु शुक्रशेषम् अवापतत् ॥
सूर्यरश्मिषु चाप्य् अन्यद् अन्यच् चैवापतद् भुवि ॥
आसक्तम् अन्यद् वृक्षेषु तद् एवं पञ्चधापतत् ॥
त एते विविधाकारा गणा ज्ञेया मनीषिभिः ॥
तव पारिषदा घोरा य एते पिशिताशनाः ॥
एवम् अस्त्व् इति चाप्य् उक्त्वा महासेनो महेश्वरम् ॥
अपूजयद् अमेयात्मा पितरं पितृवत्सलः ॥
अर्कपुष्पैस् तु ते पञ्च गणाः पूज्या धनार्थिभिः ॥
व्याधिप्रशमनार्थं च तेषां पूजां समाचरेत् ॥
मिञ्जिकामिञ्जिकं चैव मिथुनं रुद्रसंभवम् ॥
नमस्कार्यं सदैवेह बालानां हितम् इच्छता ॥
स्त्रियो मानुषमांसादा वृद्धिका नाम नामतः ॥
वृक्षेषु जातास् ता देव्यो नमस्कार्याः प्रजार्थिभिः ॥

लिप्यंतरण (IAST)

tato brahmā mahāsenaṃ prajāpatir athābravīt ||
abhigaccha mahādevaṃ pitaraṃ tripurārdanam ||
rudreṇāgniṃ samāviśya svāhām āviśya comayā ||
hitārthaṃ sarvalokānāṃ jātas tvam aparājitaḥ ||
umāyonyāṃ ca rudreṇa śukraṃ siktaṃ mahātmanā ||
āste girau nipatitaṃ miñjikāmiñjikaṃ yataḥ ||
saṃbhūtaṃ lohitode tu śukraśeṣam avāpatat ||
sūryaraśmiṣu cāpy anyad anyac caivāpatad bhuvi ||
āsaktam anyad vṛkṣeṣu tad evaṃ pañcadhāpatat ||
ta ete vividhākārā gaṇā jñeyā manīṣibhiḥ ||
tava pāriṣadā ghorā ya ete piśitāśanāḥ ||
evam astv iti cāpy uktvā mahāseno maheśvaram ||
apūjayad ameyātmā pitaraṃ pitṛvatsalaḥ ||
arkapuṣpais tu te pañca gaṇāḥ pūjyā dhanārthibhiḥ ||
vyādhipraśamanārthaṃ ca teṣāṃ pūjāṃ samācaret ||
miñjikāmiñjikaṃ caiva mithunaṃ rudrasaṃbhavam ||
namaskāryaṃ sadaiveha bālānāṃ hitam icchatā ||
striyo mānuṣamāṃsādā vṛddhikā nāma nāmataḥ ||
vṛkṣeṣu jātās tā devyo namaskāryāḥ prajārthibhiḥ ||

शब्दशः अर्थ
संस्कृतIASTअर्थ
ततो ब्रह्मा महासेनं प्रजापतिर् अथाब्रवीत् ॥ अभिगच्छ महादेवं पितरं त्रिपुरार्दनम् ॥ रुद्रेणाग्निं समाविश्य स्वाहाम् आविश्य चोमया ॥ हितार्थं सर्वलोकानां जातस् त्वम् अपराजितः ॥ उमायोन्यां च रुद्रेण शुक्रं सिक्तं महात्मना ॥ आस्ते गिरौ निपतितं मिञ्जिकामिञ्जिकं यतः ॥ संभूतं लोहितोदे तु शुक्रशेषम् अवापतत् ॥ सूर्यरश्मिषु चाप्य् अन्यद् अन्यच् चैवापतद् भुवि ॥ आसक्तम् अन्यद् वृक्षेषु तद् एवं पञ्चधापतत् ॥ त एते विविधाकारा गणा ज्ञेया मनीषिभिः ॥ तव पारिषदा घोरा य एते पिशिताशनाः ॥ एवम् अस्त्व् इति चाप्य् उक्त्वा महासेनो महेश्वरम् ॥ अपूजयद् अमेयात्मा पितरं पितृवत्सलः ॥ अर्कपुष्पैस् तु ते पञ्च गणाः पूज्या धनार्थिभिः ॥ व्याधिप्रशमनार्थं च तेषां पूजां समाचरेत् ॥ मिञ्जिकामिञ्जिकं चैव मिथुनं रुद्रसंभवम् ॥ नमस्कार्यं सदैवेह बालानां हितम् इच्छता ॥ स्त्रियो मानुषमांसादा वृद्धिका नाम नामतः ॥ वृक्षेषु जातास् ता देव्यो नमस्कार्याः प्रजार्थिभिः ॥tato brahmā mahāsenaṃ prajāpatir athābravīt || abhigaccha mahādevaṃ pitaraṃ tripurārdanam || rudreṇāgniṃ samāviśya svāhām āviśya comayā || hitārthaṃ sarvalokānāṃ jātas tvam aparājitaḥ || umāyonyāṃ ca rudreṇa śukraṃ siktaṃ mahātmanā || āste girau nipatitaṃ miñjikāmiñjikaṃ yataḥ || saṃbhūtaṃ lohitode tu śukraśeṣam avāpatat || sūryaraśmiṣu cāpy anyad anyac caivāpatad bhuvi || āsaktam anyad vṛkṣeṣu tad evaṃ pañcadhāpatat || ta ete vividhākārā gaṇā jñeyā manīṣibhiḥ || tava pāriṣadā ghorā ya ete piśitāśanāḥ || evam astv iti cāpy uktvā mahāseno maheśvaram || apūjayad ameyātmā pitaraṃ pitṛvatsalaḥ || arkapuṣpais tu te pañca gaṇāḥ pūjyā dhanārthibhiḥ || vyādhipraśamanārthaṃ ca teṣāṃ pūjāṃ samācaret || miñjikāmiñjikaṃ caiva mithunaṃ rudrasaṃbhavam || namaskāryaṃ sadaiveha bālānāṃ hitam icchatā || striyo mānuṣamāṃsādā vṛddhikā nāma nāmataḥ || vṛkṣeṣu jātās tā devyo namaskāryāḥ prajārthibhiḥ ||Brahmā tells Mahāsena to go to Mahādeva, the father and destroyer of Tripura, because Rudra entered Agni and Umā entered Svāhā, and for the good of the worlds the invincible Skanda was born; the seed of Rudra, poured into the womb of Umā, fell upon the mountain as Miñjikā-miñjika, the remainder fell into the Red Ocean, upon the sun's rays, upon the earth, and upon the trees, becoming five kinds of terrible flesh-eating attendants; Skanda honors Maheśvara as his father; these five hosts are to be honored with arka flowers for the sake of wealth and the pacification of illness, the pair Miñjikā-miñjika for the good of children, and the Vṛddhikās, born on trees, for the sake of progeny.
अनुवाद

Then Prajāpati Brahmā said to Mahāsena: "Go to Mahādeva, your father, the destroyer of Tripura. Rudra, entering Agni, and Umā, entering Svāhā, for the good of all the worlds gave birth to you, the invincible one. The seed poured by the great Rudra into the womb of Umā lies upon the mountain, where it fell as Miñjikā-miñjika. The remainder of the seed fell into the Red Ocean, part upon the sun's rays, part upon the earth, part clung to the trees. Thus it fell in five ways. Know these fearsome hosts of varied form, who feed on flesh, as your attendants." Mahāsena said to Maheśvara: "So be it," and, as a son devoted to his father, honored his immeasurable father. These five hosts should be honored with arka flowers by those who desire wealth; their worship is also performed for the pacification of illness. Miñjikā-miñjika, the pair born of Rudra, is always worthy of homage from one who desires the welfare of children. The women who feed on human flesh, called Vṛddhikās by name, were born on trees; they are to be honored by those who desire progeny.

संस्करण

9ee45d84ac0b · प्रकाशित 16 जुल॰ 2026, 5:22:26 pm UTC

उपलब्ध भाषाएँRUEN

श्लोक बदलें इन कुंजियों से