महाभारत
Arjuna-citrasena-saṃyoga-parva (Arjuna Recognizes Citrasena)3.234.20-28
3576 / 15823
महाभारत · 3.234.20-28
देवनागरी

गन्धर्वांस् त्रासितान् दृष्ट्वा कुन्तीपुत्रेण धीमता ॥
चित्रसेनो गदां गृह्य सव्यसाचिनम् आद्रवत् ॥
तस्याभिपततस् तूर्णं गदाहस्तस्य संयुगे ॥
गदां सर्वायसीं पार्थः शरैश् चिच्छेद सप्तधा ॥
स गदां बहुधा दृष्ट्वा कृत्तां बाणैस् तरस्विना ॥
संवृत्य विद्ययात्मानं योधयाम् आस पाण्डवम् ॥
अस्त्राणि तस्य दिव्यानि योधयाम् आस खे स्थितः ॥
गन्धर्वराजो बलवान् माययान्तर्हितस् तदा ॥
अन्तर्हितं समालक्ष्य प्रहरन्तम् अथार्जुनः ॥
ताडयाम् आस खचरैर् दिव्यास्त्रप्रतिमन्त्रितैः ॥
अन्तर्धानवधं चास्य चक्रे क्रुद्धो ऽर्जुनस् तदा ॥
शब्दवेध्यम् उपाश्रित्य बहुरूपो धनंजयः ॥
स वध्यमानस् तैर् अस्त्रैर् अर्जुनेन महात्मना ॥
अथास्य दर्शयाम् आस तदात्मानं प्रियः सखा ॥
चित्रसेनम् अथालक्ष्य सखायं युधि दुर्बलम् ॥
संजहारास्त्रम् अथ तत् प्रसृष्टं पाण्डवर्षभः ॥
दृष्ट्वा तु पाण्डवाः सर्वे संहृतास्त्रं धनंजयम् ॥
संजह्रुः प्रद्रुतान् अश्वाञ् शरवेगान् धनूंषि च ॥
चित्रसेनश् च भीमश् च सव्यसाची यमाव् अपि ॥
पृष्ट्वा कौशलम् अन्योन्यं रथेष्व् एवावतस्थिरे ॥

लिप्यंतरण (IAST)

gandharvāṃs trāsitān dṛṣṭvā kuntīputreṇa dhīmatā ||
citraseno gadāṃ gṛhya savyasācinam ādravat ||
tasyābhipatatas tūrṇaṃ gadāhastasya saṃyuge ||
gadāṃ sarvāyasīṃ pārthaḥ śaraiś ciccheda saptadhā ||
sa gadāṃ bahudhā dṛṣṭvā kṛttāṃ bāṇais tarasvinā ||
saṃvṛtya vidyayātmānaṃ yodhayām āsa pāṇḍavam ||
astrāṇi tasya divyāni yodhayām āsa khe sthitaḥ ||
gandharvarājo balavān māyayāntarhitas tadā ||
antarhitaṃ samālakṣya praharantam athārjunaḥ ||
tāḍayām āsa khacarair divyāstrapratimantritaiḥ ||
antardhānavadhaṃ cāsya cakre kruddho 'rjunas tadā ||
śabdavedhyam upāśritya bahurūpo dhanaṃjayaḥ ||
sa vadhyamānas tair astrair arjunena mahātmanā ||
athāsya darśayām āsa tadātmānaṃ priyaḥ sakhā ||
citrasenam athālakṣya sakhāyaṃ yudhi durbalam ||
saṃjahārāstram atha tat prasṛṣṭaṃ pāṇḍavarṣabhaḥ ||
dṛṣṭvā tu pāṇḍavāḥ sarve saṃhṛtāstraṃ dhanaṃjayam ||
saṃjahruḥ pradrutān aśvāñ śaravegān dhanūṃṣi ca ||
citrasenaś ca bhīmaś ca savyasācī yamāv api ||
pṛṣṭvā kauśalam anyonyaṃ ratheṣv evāvatasthire ||

शब्दशः अर्थ
संस्कृतIASTअर्थ
गन्धर्वांस् त्रासितान् दृष्ट्वा कुन्तीपुत्रेण धीमता ॥ चित्रसेनो गदां गृह्य सव्यसाचिनम् आद्रवत् ॥ तस्याभिपततस् तूर्णं गदाहस्तस्य संयुगे ॥ गदां सर्वायसीं पार्थः शरैश् चिच्छेद सप्तधा ॥ स गदां बहुधा दृष्ट्वा कृत्तां बाणैस् तरस्विना ॥ संवृत्य विद्ययात्मानं योधयाम् आस पाण्डवम् ॥ अस्त्राणि तस्य दिव्यानि योधयाम् आस खे स्थितः ॥ गन्धर्वराजो बलवान् माययान्तर्हितस् तदा ॥ अन्तर्हितं समालक्ष्य प्रहरन्तम् अथार्जुनः ॥ ताडयाम् आस खचरैर् दिव्यास्त्रप्रतिमन्त्रितैः ॥ अन्तर्धानवधं चास्य चक्रे क्रुद्धो ऽर्जुनस् तदा ॥ शब्दवेध्यम् उपाश्रित्य बहुरूपो धनंजयः ॥ स वध्यमानस् तैर् अस्त्रैर् अर्जुनेन महात्मना ॥ अथास्य दर्शयाम् आस तदात्मानं प्रियः सखा ॥ चित्रसेनम् अथालक्ष्य सखायं युधि दुर्बलम् ॥ संजहारास्त्रम् अथ तत् प्रसृष्टं पाण्डवर्षभः ॥ दृष्ट्वा तु पाण्डवाः सर्वे संहृतास्त्रं धनंजयम् ॥ संजह्रुः प्रद्रुतान् अश्वाञ् शरवेगान् धनूंषि च ॥ चित्रसेनश् च भीमश् च सव्यसाची यमाव् अपि ॥ पृष्ट्वा कौशलम् अन्योन्यं रथेष्व् एवावतस्थिरे ॥gandharvāṃs trāsitān dṛṣṭvā kuntīputreṇa dhīmatā || citraseno gadāṃ gṛhya savyasācinam ādravat || tasyābhipatatas tūrṇaṃ gadāhastasya saṃyuge || gadāṃ sarvāyasīṃ pārthaḥ śaraiś ciccheda saptadhā || sa gadāṃ bahudhā dṛṣṭvā kṛttāṃ bāṇais tarasvinā || saṃvṛtya vidyayātmānaṃ yodhayām āsa pāṇḍavam || astrāṇi tasya divyāni yodhayām āsa khe sthitaḥ || gandharvarājo balavān māyayāntarhitas tadā || antarhitaṃ samālakṣya praharantam athārjunaḥ || tāḍayām āsa khacarair divyāstrapratimantritaiḥ || antardhānavadhaṃ cāsya cakre kruddho 'rjunas tadā || śabdavedhyam upāśritya bahurūpo dhanaṃjayaḥ || sa vadhyamānas tair astrair arjunena mahātmanā || athāsya darśayām āsa tadātmānaṃ priyaḥ sakhā || citrasenam athālakṣya sakhāyaṃ yudhi durbalam || saṃjahārāstram atha tat prasṛṣṭaṃ pāṇḍavarṣabhaḥ || dṛṣṭvā tu pāṇḍavāḥ sarve saṃhṛtāstraṃ dhanaṃjayam || saṃjahruḥ pradrutān aśvāñ śaravegān dhanūṃṣi ca || citrasenaś ca bhīmaś ca savyasācī yamāv api || pṛṣṭvā kauśalam anyonyaṃ ratheṣv evāvatasthire ||Seeing the gandharvas terrified by the wise son of Kunti, Citrasena takes up a mace and charges at Savyasachin; Partha with seven arrows cuts the iron mace into seven pieces, and Citrasena, concealing himself by his knowledge, fights the Pandava with divine weapons from the sky; Arjuna, noticing the unseen attacker, strikes him with heavenly missiles, employs the sound-piercing weapon and the destruction of invisibility; being struck, Citrasena reveals himself as a dear friend; recognizing him, Arjuna withdraws the weapon he had loosed, and the Pandavas halt their horses, arrows, and bows; Citrasena, Bhima, Savyasachin, and the twins ask one another about their well-being and remain on their chariots.
अनुवाद

Seeing that the gandharvas were terrified by the wise son of Kunti, Citrasena took up a mace and rushed at Savyasachin. As he swiftly advanced, mace in hand, Partha with seven arrows cut that iron mace into seven pieces. Seeing his mace cut into many fragments by the swift archer, Citrasena concealed himself by his knowledge and fought on against the Pandava; standing in the sky, he employed divine weapons against him. Then the mighty king of the gandharvas was hidden by illusion. Perceiving that an unseen foe was striking him, Arjuna struck him with heavenly missiles counter-charged against divine weapons. The enraged Arjuna then employed the weapon that destroys invisibility, relying on the sound-piercing weapon and assuming many forms. Struck by these weapons of the great Arjuna, Citrasena then revealed himself as a dear friend. Recognizing in battle Citrasena, his weakened friend, the bull among the Pandavas withdrew the weapon he had loosed. Seeing that Dhananjaya had withdrawn his weapon, all the Pandavas reined in their racing horses, swift arrows, and bows. Citrasena, Bhima, Savyasachin, and the twins asked one another after their well-being and remained upon their chariots.

संस्करण

ddf53de5044b · प्रकाशित 16 जुल॰ 2026, 5:27:10 pm UTC

उपलब्ध भाषाएँRUEN

श्लोक बदलें इन कुंजियों से