महाभारत
Kṛṣṇa-satyabhāmā-mārkaṇḍeya-āgamana-parva (The Arrival of Kṛṣṇa and Mārkaṇḍeya)3.180.1-12
3400 / 15823
महाभारत · 3.180.1-12
देवनागरी

वैशंपायन उवाच
काम्यकं प्राप्य कौन्तेया युधिष्ठिरपुरोगमाः ॥
कृतातिथ्या मुनिगणैर् निषेदुः सह कृष्णया ॥
ततस् तान् परिविश्वस्तान् वसतः पाण्डुनन्दनान् ॥
ब्राह्मणा बहवस् तत्र समन्तात् पर्यवारयन् ॥
अथाब्रवीद् द्विजः कश् चिद् अर्जुनस्य प्रियः सखा ॥
एष्यतीह महाबाहुर् वशी शौरिर् उदारधीः ॥
विदिता हि हरेर् यूयम् इहायाताः कुरूद्वहाः ॥
सदा हि दर्शनाकाङ्क्षी श्रेयो ऽन्वेषी च वो हरिः ॥
बहुवत्सरजीवी च मार्कण्डेयो महातपाः ॥
स्वाध्यायतपसा युक्तः क्षिप्रं युष्मान् समेष्यति ॥
तथैव तस्य ब्रुवतः प्रत्यदृष्यत केशवः ॥
सैन्यसुग्रीवयुक्तेन रथेन रथिनां वरः ॥
मघवान् इव पौलोम्या सहितः सत्यभामया ॥
उपायाद् देवकीपुत्रो दिदृक्षुः कुरुसत्तमान् ॥
अवतीर्य रथात् कृष्णो धर्मराजं यथाविधि ॥
ववन्दे मुदितो धीमान् भीमं च बलिनां वरम् ॥
पूजयाम् आस धौम्यं च यमाभ्याम् अभिवादितः ॥
परिष्वज्य गुडाकेशं द्रौपदीं पर्यसान्त्वयत् ॥
स दृष्ट्वा फल्गुनं वीरं चिरस्य प्रियम् आगतम् ॥
पर्यष्वजत दाशार्हः पुनः पुनर् अरिंदमम् ॥
तथैव सत्यभामापि द्रौपदीं परिषस्वजे ॥
पाण्डवानां प्रियां भार्यां कृष्णस्य महिषी प्रिया ॥
ततस् ते पाण्डवाः सर्वे सभार्याः सपुरोहिताः ॥
आनर्चुः पुण्डरीकाक्षं परिवव्रुश् च सर्वशः ॥

लिप्यंतरण (IAST)

vaiśaṃpāyana uvāca
kāmyakaṃ prāpya kaunteyā yudhiṣṭhirapurogamāḥ ||
kṛtātithyā munigaṇair niṣeduḥ saha kṛṣṇayā ||
tatas tān pariviśvastān vasataḥ pāṇḍunandanān ||
brāhmaṇā bahavas tatra samantāt paryavārayan ||
athābravīd dvijaḥ kaś cid arjunasya priyaḥ sakhā ||
eṣyatīha mahābāhur vaśī śaurir udāradhīḥ ||
viditā hi harer yūyam ihāyātāḥ kurūdvahāḥ ||
sadā hi darśanākāṅkṣī śreyo 'nveṣī ca vo hariḥ ||
bahuvatsarajīvī ca mārkaṇḍeyo mahātapāḥ ||
svādhyāyatapasā yuktaḥ kṣipraṃ yuṣmān sameṣyati ||
tathaiva tasya bruvataḥ pratyadṛṣyata keśavaḥ ||
sainyasugrīvayuktena rathena rathināṃ varaḥ ||
maghavān iva paulomyā sahitaḥ satyabhāmayā ||
upāyād devakīputro didṛkṣuḥ kurusattamān ||
avatīrya rathāt kṛṣṇo dharmarājaṃ yathāvidhi ||
vavande mudito dhīmān bhīmaṃ ca balināṃ varam ||
pūjayām āsa dhaumyaṃ ca yamābhyām abhivāditaḥ ||
pariṣvajya guḍākeśaṃ draupadīṃ paryasāntvayat ||
sa dṛṣṭvā phalgunaṃ vīraṃ cirasya priyam āgatam ||
paryaṣvajata dāśārhaḥ punaḥ punar ariṃdamam ||
tathaiva satyabhāmāpi draupadīṃ pariṣasvaje ||
pāṇḍavānāṃ priyāṃ bhāryāṃ kṛṣṇasya mahiṣī priyā ||
tatas te pāṇḍavāḥ sarve sabhāryāḥ sapurohitāḥ ||
ānarcuḥ puṇḍarīkākṣaṃ parivavruś ca sarvaśaḥ ||

शब्दशः अर्थ
संस्कृतIASTअर्थ
वैशंपायन उवाच काम्यकं प्राप्य कौन्तेया युधिष्ठिरपुरोगमाः ॥ कृतातिथ्या मुनिगणैर् निषेदुः सह कृष्णया ॥ ततस् तान् परिविश्वस्तान् वसतः पाण्डुनन्दनान् ॥ ब्राह्मणा बहवस् तत्र समन्तात् पर्यवारयन् ॥ अथाब्रवीद् द्विजः कश् चिद् अर्जुनस्य प्रियः सखा ॥ एष्यतीह महाबाहुर् वशी शौरिर् उदारधीः ॥ विदिता हि हरेर् यूयम् इहायाताः कुरूद्वहाः ॥ सदा हि दर्शनाकाङ्क्षी श्रेयो ऽन्वेषी च वो हरिः ॥ बहुवत्सरजीवी च मार्कण्डेयो महातपाः ॥ स्वाध्यायतपसा युक्तः क्षिप्रं युष्मान् समेष्यति ॥ तथैव तस्य ब्रुवतः प्रत्यदृष्यत केशवः ॥ सैन्यसुग्रीवयुक्तेन रथेन रथिनां वरः ॥ मघवान् इव पौलोम्या सहितः सत्यभामया ॥ उपायाद् देवकीपुत्रो दिदृक्षुः कुरुसत्तमान् ॥ अवतीर्य रथात् कृष्णो धर्मराजं यथाविधि ॥ ववन्दे मुदितो धीमान् भीमं च बलिनां वरम् ॥ पूजयाम् आस धौम्यं च यमाभ्याम् अभिवादितः ॥ परिष्वज्य गुडाकेशं द्रौपदीं पर्यसान्त्वयत् ॥ स दृष्ट्वा फल्गुनं वीरं चिरस्य प्रियम् आगतम् ॥ पर्यष्वजत दाशार्हः पुनः पुनर् अरिंदमम् ॥ तथैव सत्यभामापि द्रौपदीं परिषस्वजे ॥ पाण्डवानां प्रियां भार्यां कृष्णस्य महिषी प्रिया ॥ ततस् ते पाण्डवाः सर्वे सभार्याः सपुरोहिताः ॥ आनर्चुः पुण्डरीकाक्षं परिवव्रुश् च सर्वशः ॥vaiśaṃpāyana uvāca kāmyakaṃ prāpya kaunteyā yudhiṣṭhirapurogamāḥ || kṛtātithyā munigaṇair niṣeduḥ saha kṛṣṇayā || tatas tān pariviśvastān vasataḥ pāṇḍunandanān || brāhmaṇā bahavas tatra samantāt paryavārayan || athābravīd dvijaḥ kaś cid arjunasya priyaḥ sakhā || eṣyatīha mahābāhur vaśī śaurir udāradhīḥ || viditā hi harer yūyam ihāyātāḥ kurūdvahāḥ || sadā hi darśanākāṅkṣī śreyo 'nveṣī ca vo hariḥ || bahuvatsarajīvī ca mārkaṇḍeyo mahātapāḥ || svādhyāyatapasā yuktaḥ kṣipraṃ yuṣmān sameṣyati || tathaiva tasya bruvataḥ pratyadṛṣyata keśavaḥ || sainyasugrīvayuktena rathena rathināṃ varaḥ || maghavān iva paulomyā sahitaḥ satyabhāmayā || upāyād devakīputro didṛkṣuḥ kurusattamān || avatīrya rathāt kṛṣṇo dharmarājaṃ yathāvidhi || vavande mudito dhīmān bhīmaṃ ca balināṃ varam || pūjayām āsa dhaumyaṃ ca yamābhyām abhivāditaḥ || pariṣvajya guḍākeśaṃ draupadīṃ paryasāntvayat || sa dṛṣṭvā phalgunaṃ vīraṃ cirasya priyam āgatam || paryaṣvajata dāśārhaḥ punaḥ punar ariṃdamam || tathaiva satyabhāmāpi draupadīṃ pariṣasvaje || pāṇḍavānāṃ priyāṃ bhāryāṃ kṛṣṇasya mahiṣī priyā || tatas te pāṇḍavāḥ sarve sabhāryāḥ sapurohitāḥ || ānarcuḥ puṇḍarīkākṣaṃ parivavruś ca sarvaśaḥ ||The Kauntayas headed by Yudhishthira came to Kamyaka, were received by hosts of sages, and sat down with Krishna; while the sons of Pandu dwelt there in peace, many brahmins surrounded them; one twice-born, a dear friend of Arjuna, said that the mighty, self-controlled, magnanimous Shauri would soon arrive, for Hari knows of the Pandavas' arrival, always wishes to see them, and seeks their welfare; the long-lived Markandeya, the great ascetic joined with study and austerity, would also soon arrive; at that moment Keshava appeared on a chariot with Sainya and Sugriva, like Maghavan with Paulomi, together with Satyabhama, wishing to see the best of the Kurus; Krishna descended, bowed to Dharmaraja and Bhima, honored Dhaumya, was greeted by the twins, embraced Gudakesha, comforted Draupadi, and embraced Phalguna again and again; Satyabhama embraced Draupadi; the Pandavas with their wife and priest honored Pundarikaksha and surrounded him.
अनुवाद

Vaishampayana said: "Having reached Kamyaka, the Kauntayas headed by Yudhishthira were received by the hosts of sages and sat down together with Krishna. While the sons of Pandu dwelt there in peace, many brahmins gathered around them from every side. Then one twice-born, a dear friend of Arjuna, said: 'Here will come the mighty-armed Shauri, self-controlled and magnanimous. Hari knows that you have come here, scions of Kuru; he always longs to see you and seeks your welfare. And the long-lived Markandeya, the great ascetic, joined with study and austerity, will soon come to you.' While he was still speaking, Keshava, best of charioteers, appeared on a chariot yoked with Sainya and Sugriva. The son of Devaki, wishing to see the foremost of the Kurus, arrived together with Satyabhama, like Maghavan with Paulomi. Descending from the chariot, the joyful and wise Krishna bowed, as is proper, to Dharmaraja, and also to Bhima, best among the strong. He honored Dhaumya, was greeted by both twins, embraced Gudakesha, and comforted Draupadi. Seeing the hero Phalguna, his dear friend, arrived after a long time, the Dasharha embraced the tamer of enemies again and again. And Satyabhama, too, embraced Draupadi, the beloved wife of the Pandavas. Then all the Pandavas, together with their wife and household priest, honored Pundarikaksha and surrounded him on every side."

संस्करण

fc87156388fb · प्रकाशित 16 जुल॰ 2026, 5:12:45 pm UTC

उपलब्ध भाषाएँRUEN

श्लोक बदलें इन कुंजियों से