उत्सादयति यः सर्वं यशसा स वियुज्यते ॥
अकीर्तिं सर्वभूतेषु शाश्वतीं स नियच्छति ॥
न हि वैराणि शाम्यन्ति दीर्घकालकृतान्य् अपि ॥
आख्यातारश् च विद्यन्ते पुमांश् चोत्पद्यते कुले ॥
न चापि वैरं वैरेण केशव व्युपशाम्यति ॥
हविषाग्निर् यथा कृष्ण भूय एवाभिवर्धते ॥
अतो ऽन्यथा नास्ति शान्तिर् नित्यम् अन्तरम् अन्ततः ॥
अन्तरं लिप्समानानाम् अयं दोषो निरन्तरः ॥
पौरुषेयो हि बलवान् आधिर् हृदयबाधनः ॥
तस्य त्यागेन वा शान्तिर् निवृत्त्या मनसो ऽपि वा ॥
utsādayati yaḥ sarvaṃ yaśasā sa viyujyate ||
akīrtiṃ sarvabhūteṣu śāśvatīṃ sa niyacchati ||
na hi vairāṇi śāmyanti dīrghakālakṛtāny api ||
ākhyātāraś ca vidyante pumāṃś cotpadyate kule ||
na cāpi vairaṃ vaireṇa keśava vyupaśāmyati ||
haviṣāgnir yathā kṛṣṇa bhūya evābhivardhate ||
ato 'nyathā nāsti śāntir nityam antaram antataḥ ||
antaraṃ lipsamānānām ayaṃ doṣo nirantaraḥ ||
pauruṣeyo hi balavān ādhir hṛdayabādhanaḥ ||
tasya tyāgena vā śāntir nivṛttyā manaso 'pi vā ||
He is called Vishnu for his valor and Jishnu for his success. He is called Ananta for his eternity and Govinda for his knowledge of every kind of speech.
79668da15ca4 · publicado 17 jul 2026, 4:56:09 UTC
Disponible enRUENPasa de verso en verso con
The passage 5.70.61-65 develops the central theme of the Udyoga-parva: the effort toward peace unfolding against the backdrop of an unavoidable war. Key themes: Krishna. Dharma is revealed here through speech, the choice of embassy, faithfulness to one's word, and the responsibility of kings for the consequences of their decisions.