तं सर्वगुणसंपन्नं श्रीवत्सकृतलक्षणम् ॥
संपरिष्वज्य कौन्तेयः संदेष्टुम् उपचक्रमे ॥
या सा बाल्यात् प्रभृत्य् अस्मान् पर्यवर्धयताबला ॥
उपवासतपःशीला सदा स्वस्त्ययने रता ॥
देवतातिथिपूजासु गुरुशुश्रूषणे रता ॥
वत्सला प्रियपुत्रा च प्रियास्माकं जनार्दन ॥
सुयोधनभयाद् या नो ऽत्रायतामित्रकर्शन ॥
महतो मृत्युसंबाधाद् उत्तरन् नौर् इवार्णवात् ॥
अस्मत्कृते च सततं यया दुःखानि माधव ॥
अनुभूतान्य् अदुःखार्हा तां स्म पृच्छेर् अनामयम् ॥
taṃ sarvaguṇasaṃpannaṃ śrīvatsakṛtalakṣaṇam ||
saṃpariṣvajya kaunteyaḥ saṃdeṣṭum upacakrame ||
yā sā bālyāt prabhṛty asmān paryavardhayatābalā ||
upavāsatapaḥśīlā sadā svastyayane ratā ||
devatātithipūjāsu guruśuśrūṣaṇe ratā ||
vatsalā priyaputrā ca priyāsmākaṃ janārdana ||
suyodhanabhayād yā no 'trāyatāmitrakarśana ||
mahato mṛtyusaṃbādhād uttaran naur ivārṇavāt ||
asmatkṛte ca satataṃ yayā duḥkhāni mādhava ||
anubhūtāny aduḥkhārhā tāṃ sma pṛccher anāmayam ||
The high-souled Sahadeva, O mighty-armed one, spoke the truth. The fury I feel toward
22877db9eba9 · प्रकाशित 17 जुल॰ 2026, 5:02:03 am UTC
उपलब्ध भाषाएँRUENश्लोक बदलें इन कुंजियों से
This passage (5.81.36-40) develops the central theme of the Udyoga-parva: the effort for peace unfolds against the backdrop of an already inevitable war. Dharma is revealed here through speech, the choice of embassy, faithfulness to promises, and the responsibility of kings for the consequences of their decisions.