अभिवाद्या तु सा कृष्ण त्वया मद्वचनाद् विभो ॥
धृतराष्ट्रश् च कौरव्यो राजानश् च वयो ऽधिकाः ॥
भीष्मं द्रोणं कृपं चैव महाराजं च बाह्लिकम् ॥
द्रौणिं च सोमदत्तं च सर्वांश् च भरतान् पृथक् ॥
विदुरं च महाप्राज्ञं कुरूणां मन्त्रधारिणम् ॥
अगाधबुद्धिं धर्मज्ञं स्वजेथा मधुसूदन ॥
इत्य् उक्त्वा केशवं तत्र राजमध्ये युधिष्ठिरः ॥
अनुज्ञातो निववृते कृष्णं कृत्वा प्रदक्षिणम् ॥
व्रजन्न् एव तु बीभत्सुः सखायं पुरुषर्षभम् ॥
अब्रवीत् परवीरघ्नं दाशार्हम् अपराजितम् ॥
abhivādyā tu sā kṛṣṇa tvayā madvacanād vibho ||
dhṛtarāṣṭraś ca kauravyo rājānaś ca vayo 'dhikāḥ ||
bhīṣmaṃ droṇaṃ kṛpaṃ caiva mahārājaṃ ca bāhlikam ||
drauṇiṃ ca somadattaṃ ca sarvāṃś ca bharatān pṛthak ||
viduraṃ ca mahāprājñaṃ kurūṇāṃ mantradhāriṇam ||
agādhabuddhiṃ dharmajñaṃ svajethā madhusūdana ||
ity uktvā keśavaṃ tatra rājamadhye yudhiṣṭhiraḥ ||
anujñāto nivavṛte kṛṣṇaṃ kṛtvā pradakṣiṇam ||
vrajann eva tu bībhatsuḥ sakhāyaṃ puruṣarṣabham ||
abravīt paravīraghnaṃ dāśārham aparājitam ||
Have you ever felt, seeing in the forest the distressed Pandavas clad in rags and deerskins? Therefore,
138a538ad196 · प्रकाशित 17 जुल॰ 2026, 5:02:03 am UTC
उपलब्ध भाषाएँRUENश्लोक बदलें इन कुंजियों से
This passage (5.81.46-50) develops the central theme of the Udyoga-parva: the effort for peace unfolds against the backdrop of an already inevitable war. Key themes: Krishna, Dhritarashtra, Vidura, Bhishma, dharma. Dharma is revealed here through speech, the choice of embassy, faithfulness to promises, and the responsibility of kings for the consequences of their decisions.