Bhagavad-gītā · 11.19
॥
Devanāgarī
अनादिमध्यान्तमनन्तवीर्य-
मनन्तबाहुं शशिसूर्यनेत्रम् ।
पश्यामि त्वां दीप्तहुताशवक्त्रं
स्वतेजसा विश्वमिदं तपन्तम् ॥
Transliteración (IAST)
anādi-madhyāntam ananta-vīryam
ananta-bāhuṁ śaśi-sūrya-netram |
paśyāmi tvāṁ dīpta-hutāśa-vaktraṁ
sva-tejasā viśvam idaṁ tapantam ||
Palabra por palabra
SánscritoIASTSignificado
अनादिमध्यान्तम्an-ādi-madhya-antamaquel que no tiene (an) ni principio (ādi), ni medio (madhya), ni fin (antam).
अनन्तवीर्यम्ananta-vīryamaquel cuyo valor (vīryam) es infinito (ananta).
अनन्तबाहुम्ananta-bāhumaquel que tiene infinita (ananta) multitud de brazos (bāhum).
शशिसूर्यनेत्रम्śaśi-sūrya-netramaquel cuyos ojos (netram) son la luna (śaśi) y el sol (sūrya).
पश्यामि त्वाम्paśyāmi tvāmTe veo.
दीप्तहुताशवक्त्रम्dīpta-hutāśa-vaktramaquel cuya boca (vaktram) es semejante al ardiente (dīpta) fuego sacrificial (hutāśa).
स्वतेजसाsva-tejasācon Tu (sva) fulgor (tejasā).
विश्वम् इदम्viśvam idamtodo este universo.
तपन्तम्tapantamque abrasa, que consume.
Traducción
«Te veo sin principio, medio ni fin, dotado de infinito valor e innumerables brazos. Veo que Tus ojos son el sol y la luna, que de Tu boca brota un fuego ardiente y que con Tu fulgor abrasas este universo entero».
Versión
8466ed84161d · publicado 2 jul 2026, 12:00:00 UTC
Disponible enRUENESHIZHPasa de verso en verso con